Valodas konsultācijas

Zāliens vai zālājs?

Jautājums

Zāliens vai zālājs?

Atbilde

Pareizi ir abi vārdi, tikai tiem ir raksturīgas nelielas nozīmes nianses.

Zālājs – ‘ar zālaugiem aizņemta platība; arī zālaugu kopums kādā platībā’. Piemēram, dabisks zālājs. Sēts zālājs. Ilggadīgie zālāji; (lauks.) – ‘kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.’ Zāliens – ‘īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals’.Piemēram, pie mājas parasti ierīko zālienu.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 575. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar piedēkli Termini Vārda skaidrojums

Ārkārtas vai ārkārtējs?

Jautājums

Ārkārtas vai ārkārtējs?

Atbilde

Pareizi ir abi vārdi.

Ārkārtas – ‘tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam’. Piemēram, ārkārtas sēde, ārkārtas kongress vai sapulce.
Ārkārtējs – ‘pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts, vēl nebijis, nepiedzīvots’. Piemēram, ārkārtējs gadījums vai notikums.

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar piedēkli Ģenitīvs Attieksmes īpašības vārdi Ģenitīvs Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Dž. Sorosa domubiedri un sekotāji ir sorosieši, sorosisti, sorosoīdi, sorosēni vai sorosīti?

Jautājums

Dž. Sorosa domubiedri un sekotāji ir sorosieši, sorosisti, sorosoīdi, sorosēni vai sorosīti?

Atbilde

Ieteicamākais atvasinājums ir sorosieši, tas ir pareizi darināts un norāda, ka šādi nosauktajām personām ir saistība ar Dž. Sorosu.

Iespējams arī sinonīmisks darinājums sorosists (te gan jāpadomā par labskaņu, jo veidojas vārdu spēle – soro-sists). Autori, izvēloties dažādus atvasinājuma variantus, parāda atšķirīgu emocionālu attieksmi pret šo personu grupu. Visi minētie vārdi darināti, īpašvārdam Soross pievienojot kādu izskaņu. No valodas viedokļa katrai no šīm izskaņām ir sava specifiska nozīme, kas atvasinājumam piešķir konkrētu nozīmes niansi. Latviešu cilmes izskaņa -ietis tradicionāli liecina par piederību pie kāda kolektīva vai virziena, piemēram, „Dinamo” – dinamietis, Kants – kantietis. Latviešu cilmes izskaņa -ēns tradicionāli norāda uz nepieaugušām personām – skolēns, atvasinājumiem ar šo izskaņu var būt arī deminutīva raksturs – meitēns, dēlēns. Reizumis šo izskaņu lieto, lai apzīmētu arī radniecību – brālēns. Citvalodu cilmes izskaņa -īds norāda uz to, kam piemīt noteiktas pazīmes noteiktā grupā, piemēram, invalīds. Citvalodu cilmes izskaņu -ists lieto, lai nosauktu kādu nozares speciālistu vai kāda virziena pārstāvi, piemēram, rainists, humānists. Citvalodu cilmes izskaņa -īts parasti norāda uz minerāliem, ķīmiskām vielām, iekaisumiem vai darījumdarbības procesiem, piemēram, dinamīts, bronhīts, tranzīts.

Lingvistiskās tēmas

Tautību un personu grupu nosaukumi Vārdu darināšana ar piedēkli Vārda etimoloģija

Vai mums pienāk apsveikuma kartiņa vai kartīte?

Jautājums

Vai mums pienāk apsveikuma kartiņa vai kartīte?

Atbilde

Pareizi ir kartīte.

Vārds karte ir piektās deklinācijas lietvārds. No piektās deklinācijas lietvārdiem pamazināmās formas atvasina ar izskaņu -īte (nevis -iņa), piemēram, egle – eglīte (nevis egliņa), kaste – kastīte (nevis kastiņa). Tātad pareizā pamazinājuma forma ir kartīte, nevis kartiņa.

Avoti

Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 232. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84.–85. lpp.
Valsts valodas aģentūra. Jūs jautājat – mēs atbildam. Valodas aktualitātes. Red. D. Liepa, R. Koluža. Rīga : Valsts valodas aģentūra, 2008, 34. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar piedēkli Piektā deklinācija Stils un literārā norma

Mazgātava vai mazgātuve?

Jautājums

Mazgātava vai mazgātuve?

Atbilde

Pareizi ir mazgātava.

Ar izskaņu -tuve atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) pirmās konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, braukt – brauktuve, kalt – kaltuve. Ar izskaņu -tava savukārt atvasina lietvārdus no divzilbju vai vairākzilbju, tātad otrās un trešās konjugācijas, darbības vārdiem, piemēram, adīt – adītava, frizēt – frizētava, mazgāt – mazgātava.

Avoti

Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.
Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 241. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Galotne Vārdu darināšana ar piedēkli Ceturtā deklinācija Nenoteiksme Otrā konjugācija Trešā konjugācija

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze