Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Viens no šalles tulkojuma variantiem varētu būt bezgalu šalle.

Atbildot uz šo jautājumu, Terminoloģijas komisijas Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs I. Krieviņš dalījās pārdomās, paužot tās kā personisku, nevis attiecīgās apakškomisijas viedokli.
„Kārtējos modes parādību apzīmējumus (kāds ir arī tube scarf un citi šīs šalles apzīmējumi: infinity scarf, eternity scarf, loop scarf, circle scarf utt.) nevajadzētu pakļaut pārsteidzīgai terminoloģizācijai latviešu valodā kaut vai tādēļ, ka ne jau visiem modes jaunvārdiem izdodas kļūt pat par avotvalodā leksikogrāfiski atzītu vārdu (vai vārdkopu). Tamlīdzīgu modes preču komerciālo nosaukumu latviskošana lielākoties ir tulkošanas problēma. Atšķirībā no tradicionālajām taisnstūra šallēm šīm šallēm piemīt gredzensloksnes (vai reizēm arī dobgredzenauta) izskata kopīgā pazīme, jo to sagatavju gali ir sašūti, saadīti, satamborēti vai arī citādi savienoti (piemēram, vienkārši šalles galus sasienot). Tādēļ galvai pārmaucamo kaklautu vispārinošai apzīmēšanai patiešām varētu izraudzīties vārdkopu bezgalu šalle (nevis bezgala, kā dzirdēts lietojam), tā uzsverot izstrādājuma raksturīgāko prečskata tehnisko pazīmi. Latviskojumā, protams, zūd avotvalodas infinity scarf metaforiskā konotācija par šo šaļļu valkāšanas veidu nebeidzamo variējamību. Internetā ir sastopami arī citi, bet neveiklāki un pārprotami latviskojumi: cauruļveida šalle (arī barbarisms truba), tuneļšalle, riņķšallīte, apļveida šalle.”
Var piekrist I. Krieviņa viedoklim par nosaukumu bezgalu šalle, taču tieši šaļļu pārdevēji un nēsātāji ikdienas saziņā apliecinās, kurš no variantiem turpmāk tiks izmantots valodas praksē.

Pareizi ir abi varianti: jāņabērni un jāņubērni. Dainās sastopamas arī vārdkopas Jāņa bērni, Jāņu bērni.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” skaidrots:
jāņabērni, arī jāņubērni – ‘līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus’, piemēram, sanācis liels pulks jāņabērnu; dzirdama jāņubērnu līgošana.

Arī dainās sastopami gan salikteņi jāņabērni, gan jāņubērni, gan vārdkopas Jāņu bērni; tāpat arī Jāņa māte un Jāņu māte u.tml. Sal.:
Labvakar(i), Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus,
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.

Pacel krēslu, Jāņu māte,
Lai sēžās Jāņu bērni;
Jāņu bērni piekusuši,
Jāņu zāles lasīdami.

Vārdos introverts, introversija lietota no latīņu valodas aizgūtā salikteņa daļa intro-, kas norāda virzienu, vērstību uz iekšpusi. Šī vārddaļa sastopama arī citos svešvārdos, piemēram, introspekcija 'pašnovērošana', introdukcija 'augu un dzīvnieku sugu šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības areāla'. Atbilstoši pareizrakstības normām šādos vārdos saglabājams patskanis o.

Tekstos bieži sastopama rakstības forma intraverts. Tā, iespējams, radusies pretējās nozīmes vārda ekstraverts rakstījuma ietekmē – šo vārdu rakstām ar patskani a, jo tajā ir latīņu priedēklis ekstra- ar nozīmi 'ārpus.., ār..'.
Tāpat rakstību var būt ietekmējusi vēl cita latīņu valodas vārddaļa intra-: tā norāda, ka kaut kas attiecas uz iekšpusi, kaut kas ir iekšā, kā, piemēram, vārdos intravenozs 'vēnā esošs, norisošs', intramuskulārs 'muskulī norisošs; muskulī ievadīts'.
Tomēr noslēgts, atturīgs, uz sevi vērsts cilvēks ir introverts.

Pareizi ir Homo novus.

Latviešu valodā filmas vai grāmatas nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms nosaukuma pirmais vārds, kā arī īpašvārdi. Pārējie vārdi rakstāmi ar mazo sākumburtu. Lai gan rakstīts latīņu valodā, novus nedz grāmatas, nedz filmas, nedz teātra festivāla nosaukumā nav rakstāms ar lielo sākumburtu.

Vārdi homo novus latīņu valodā nozīmē 'jauns cilvēks' (vai 'jaunais cilvēks'). Šādi Senajā Romā tika dēvēts politiķis ārpus senatoru elites, kurš bija ievēlēts maģistrātā, sevišķi par augstāko ordināro (vēlēto) maģistrātu. Latviešu valodā homo novus skaidrots kā iznirelis – 'cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u.tml.'. Tiesa, apzīmējumu homo novus arī Romas politiskā elite lietoja pejoratīvā (nievājošā) nozīmē, taču tam atrodams arī neitrāls skaidrojums – 'cilvēks, kas patstāvīgi sasniedzis augstu stāvokli' (Svešvalodu izteicienu vārdnīcā) vai 'nearistokrātiskas izcelsmes cilvēks, kas ticis senātā' (Latiņu–latviešu vārdnīcā).