Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Svešvārda omerta nozīme ir ‘klusēšanas likums, solidāra klusēšana (mafija)’.

Komats nav vajadzīgs.

A. Blinkenas grāmatā „Latviešu interpunkcija” piemēros, kur tiešā runa beidzas ar daudzpunkti un tad seko piebilde, komats nav likts. Piemēram, „Sievietei ir pārāk īsi svārki…” komentē stiliste. Šādos gadījumos bez daudzpunktes nekāda papildu pieturzīme nav vajadzīga.

Siera šķirņu nosaukumu pamatā nereti ir īpašvārdi, sevišķi vietvārdi, un tās mēdzam rakstīt divos vārdos, kā, piemēram, Ementāles siers, Čedaras siers. Nereti šādos gadījumos notiek apelativācija – nosaukums kļūst par sugasvārdu. Tā, piemēram, Čedaras siers mēdz tikt saukts sugasvārdā čedars (pašreiz gan to vēl uzskata par sarunvalodas vārdu), tāpat arī, piemēram, kamambēra nosaukuma pamatā ir ciema nosaukums Kamambēra, taču mēs šo siera šķirnes nosaukumu pazīstam kā sugasvārdu kamambērs.
Arī Jāņu siers ir siera šķirne, kuru saucam sugasvārdā jāņusiers.

Nosaukumu iespējams rakstīt arī šķirti, pirmo minot īpašvārdu: Ziemassvētku piparkūkas, Lieldienu olas, Jāņu siers. Šādos gadījumos nerunājam par šķirni, bet uzsveram tieši konkrētajiem svētkiem piederīgos ēdienus.

Kasko ir kravu transportlīdzekļu apdrošināšana – ‘visu veidu kravu pārvadājumu transportlīdzekļu (kuģu, lidmašīnu, automobiļu, dzelzceļa u. c.) apdrošināšana pret varbūtējiem nelaimes gadījumiem’. Tā kā skaidrojums dots bez jebkādas norādes par iespējamu saīsinājumu un tā skaidrojumu, vārds kasko nav uzskatāms par saīsinājumu.

Savukārt vācu valodā termina Kaskoversicherung daļa kasko ir aizgūta no spāņu valodas, kurā casco nozīmē ‘galvaskauss; ķivere; kuģa korpuss’. Tā, sākotnēji domājot tikai par paša automobiļa korpusa apdrošināšanu, vārds ienācis Eiropas valodās (un aizgūts arī latviešu valodā) jau ar paplašinātu nozīmi, kas skaidrota vārdnīcā.