Valodas konsultācijas

Ko nozīmē paldaini svārki?

Jautājums

Ko nozīmē paldaini svārki?

Atbilde

Paldaini svārki ir svārki ar ielocēm jeb ieločsvārki.

Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcā īpašības vārds paldains skaidrots kā ‘faltig, faltenreich’. Faltig – ‘ar ielocēm; krokots; krokains’.
Vācu valodas ietekmē vecāki cilvēki dažkārt saka – faltēti svārki, kas uzskatāms par barbarismu un literārājā valodā nebūtu vēlams. Savukārt vārds paldains mūsdienu latviešu literārajā valodā vairs netiek lietots.

Avoti

Granta, K., Pampe, E. Vācu-latviešu vārdnīca. Rīga : Avots, 1990, 222. lpp.
Mülenbachs, K. Latviešu valodas vārdnīca. XXII burtnīca. Rīga : Kultūras fonds, 1927, 57. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Attieksmes īpašības vārdi Vārda skaidrojums Vecvārdi Vārdu saskaņošana

Kā pareizi uzrakstīt izsauksmes vārdu tpū, trīs reizes atkārtojot?

Jautājums

Kā pareizi uzrakstīt izsauksmes vārdu tpū, trīs reizes atkārtojot?

Atbilde

Izsauksmes vārda pareizs pieraksts ir: tpū-tpū-tpū!

Izsauksmes vārdu pierakstā izmanto defisi jeb savienojuma zīmi: „Defisi lieto interjekciju, īpaši dažādu dzīvnieku balsu un citādu skaņu atdarinājumu attēlojumos starp atkārtojumiem vai stieptajiem skaņu atdarinājuma elementiem.”

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 407. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Izsauksmes vārdi Izsaukuma zīme Vairāki vārdi, kas apzīmē vienu lietu

Kas ir dzīvais alus?

Jautājums

Kas ir dzīvais alus?

Atbilde

Dzīvais alus pretstatā pasterizētajam alum ir tāds alus, kurā saglabāti raugi u. c. mikroorganismi.

Šo alu iegūst, misu raudzējot, to filtrējot un tālāk pildot pudelēs vai citā piemērotā traukā. Dzīvā alus uzglabāšanas laiks ir samērā īss – no dažām dienām līdz nedēļai, ne ilgāk, jo vēlāk tas saskābst. Tāpēc t. s. lielie ražotāji, piemēram, „Aldaris”, „Cēsu alus” u. c., piedāvā patērētājiem pasterizētu alu.

Lingvistiskās tēmas

Pārtikas preču nosaukumi Nominatīvs Termini Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Kā atveidot latviešu valodā amerikāņu rakstnieka uzvārdu Vonnegut?

Jautājums

Kā atveidot latviešu valodā amerikāņu rakstnieka uzvārdu Vonnegut?

Atbilde

Latviešu valodā nostiprinājusies tradīcija rakstnieka uzvārdu atveidot Vonnegūts.

Atbilstoši izrunai angļu valodā uzvārdu izrunā ar vienu līdzskani n, tāpēc uzvārds latviešu valodā saskaņā ar angļu īpašvārdu noteikumiem būtu jāraksta Voneguts – ar vienu līdzskani n un ar īso patskani u, jo netiek uzsvērta ne pirmā, ne pēdējā zilbe un garais patskaņa burts ū nebūtu nepieciešams. Šāds rakstījums ieteikts arī 20. gadsimta avotos. Iespējams, vārda rakstījums latviešu valodā Vonnegūts ir tuvāks uzvārda rakstījumam angļu valodā. Rakstījums nav atbilstošs angļu īpašvārdu atveides noteikumiem, taču nav pretrunā ar latviešu valodas normatīvajām prasībām.

Avoti

Enciklopēdiskā vārdnīca. 2. sēj. Galv. red. A. Vilks. Rīga : Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991, 330. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Garie un īsie patskaņi Īpašvārdi Līdzskaņi Īpašvārdi Īsie patskaņi Līdzskaņu dubultojums Līdzskaņu saplūšana vienā skaņā Uzvārdi Uzvārdi Īpašvārdi

Kā pareizi: es bažos vai es bažījos? Kā lokāms darbības vārds bažīties?

Jautājums

Kā pareizi: es bažos vai es bažījos? Kā lokāms darbības vārds bažīties?

Atbilde

Pareizi ir: es bažījos.

Darbības vārdi, kam nenoteiksmē ir piedēklis -ī-, var piederēt gan pie otrās, gan pie trešās konjugācijas. Mūsdienās biežāk šos darbības vārdus tagadnē loka pēc trešās konjugācijas parauga, piemēram, mācīt – es mācu, tu māci, viņš māca, mēs mācām, jūs mācāt, viņi māca; slodzīt – es slogu, tu slogi, viņš sloga, mēs slogām, jūs slogāt, viņi sloga utt.
Otrās un trešās konjugācijas darbības vārdu lietojumā vērojams paralēlisms, proti, daži darbības vārdi pakāpeniski pāriet trešajā konjugācijā. Vairākiem darbības vārdiem arī mūsdienās tagadnē ir paralēlformas, piemēram, pētīt – es pētīju/pētu, tu pētī/pēti, viņš pētī/pēta, mēs pētījam/pētām, jūs pētījat/pētāt, viņi pētī/pēta; veltīt – es veltīju/veltu, tu veltī/velti, viņš veltī/velta, mēs veltījam/veltām, jūs veltījat/veltāt, viņi veltī/velta u. c.
Darbības vārdi, kuri tagadnē ir lokāmi pēc otrās konjugācijas parauga, ir: apbedīt, bažīties, dzirkstīt, kristīt, medīt, mežģīt, pestīt, režģīt, sunīt, tusnīt, vēdīt, vilnīt, zeltīt, zibsnīt.
Tātad darbības vārds bažīties lokāms šādi: es bažījos, tu bažījies, viņš bažījas, mēs bažījamies, jūs bažījaties, viņi bažījas.

Avoti

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 548.–550. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 111.–112. lpp.
Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 122. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda sastāvs Otrā konjugācija

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze