Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Tradicionāli ar lielo sākumburtu jaunu teikumu (domu) raksta tikai pēc punkta, tātad – pēc pabeigtas domas.

Ar kolu nebeidzas teikums, tieši pretēji, – seko uzskaitījums, tāpēc teikuma turpinājums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. To apstiprina arī vairāki avoti, vienlaikus atzīstot, ka praksē sastopams arī pretējais. Piemēram, V. Skujiņa raksta: „Kolu lieto teikuma vidū, tāpēc aiz tā nākošais vārds rakstāms ar mazo sākumburtu. Lietvedības praksē šī likumība tiek pārkāpta.”

Līdz 1.gadsimtam p.m.ē. burta y latīņu alfabētā nebija. Cēzara un Cicerona laikā, paplašinoties Romas Republikas robežām un iekļaujot grieķiski runājošās zemes, no grieķu valodas aizgūto vārdu pierakstam latīņu alfabēta galā tika pievienoti divi burti – y un z (z latīņu alfabētā tika atjaunots – tas burta g vietā bija bijis līdz 3. gadsimtam p.m.ē.). Latīņu valodas vārdos burta y nebija, un, ieviešot to latīņu alfabētā, to nesauca par ipsilonu kā grieķu burtu, bet gan par grieķu i – i graeca. Šādi to romāņu valodās sauc arī šodien, piemēram, franču i grecque vai spāņu i griega. Latviešu valodā burta nosaukums aizgūts no latīņu valodas, taču rakstāms vienā vārdā – igrek vai igreks.
Nav iemesla y izrunāt kā angļu valodā – [ˈwaɪ] –, jo, līdzīgi kā citos saīsinājumos vai modeļu nosaukumos, burtus saucam vai nu kā latviešu valodā (CV – [cē vē], H&M – [hā un em]), vai, ja latviešu alfabētā atbilstošā burta nav, raugāmies pēc grieķu (Π – pī, Σ – sigma) vai kāda cita alfabēta rakstu zīmes nosaukuma.

Prievārdisko savienojumu bez maksas lieto apstākļa funkcijā, un tas teikumā parasti paskaidro darbības vārdu:
pārbaude ir bez maksas;
ieeja ir bez maksas;
tīmekļvietnē skaties filmas bez maksas.
Savukārt vārdu bezmaksas lieto apzīmētāja funkcijā, un tas teikumā parasti paskaidro lietvārdu:
bezmaksas pārbaude;
bezmaksas ieeja;
tīmekļvietnē pieejamas bezmaksas filmas.

Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)