Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

• Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 178. lpp.
• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. II daļa. Sintakse. Atb. red. E. Sokols. Rīga : LPSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1962, 146. lpp.

Latviešu valodā ieteicams lietot nosaukumu Pārdņestra.
 

2012. gadā Valsts valodas centra ekspertu komisija lēmusi, ka līdz tam lietotais nosaukums Piedņestra nebūtu maināms, tomēr, ja nepieciešams, ieteicamais variants ir Pārdņestra, kas atbilst nosaukumam oriģinālvalodā Transnistria.
Gan valodas prakse, gan pēcākie notikumi Ukrainā stiprinājuši vārda Pārdņestra lietojumu latviešu valodas praksē, un tas arī šobrīd ir ieteicamais variants.

• VVC LVEK 21.03.2012. sēdes protokola Nr. 18 3. §.

Vārds bebrs izrunājams ar plato patskani e.

Pirmās deklinācijas lietvārdos un vārdos, ko loka pēc pirmās deklinācijas parauga, lieto plato patskani e, piemēram, (iz)mērs, audekls, tēls, arī tēvs un dēls. Iespējams, ka šaurā e izrunu sekmējis nepareizs uzskats, ka vārds bebrs ir otrās deklinācijas lietvārds ar galotni -is.

V. Strautiņa un Dz. Šulce norāda: „Vārdam bebrs konstatējamas ne tikai nepareizas locījumu formas (nepareizi: bebris, bebrim, bebri), bet arī platā patskaņa e vietā tiek runāts šaurs e. Pašreiz norma nosaka visās 1. deklinācijas lietvārdu formās lietot plato patskani, arī bebra, bebram, bebru, bebri, bebriem, saliktenī – bebrāda u. c.”

Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” norādīts, ka vārds bebrs, arī bebrāda, bebrukārkliņš izrunājami ar platu patskani e. Savukārt sieviešu dzimtes uzvārds Bebre ir piektās deklinācijas lietvārds, un šajā gadījumā šaurā e lietojumu nosaka galotne -e.

• Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 29. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 122. lpp.

• VVC LVEK 08.10.2014. sēdes protokola Nr. 37 2.  §.

• Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R. Grēviņa (vad.). Rīga : Zinātne, 2000, 248. lpp.