Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Slaidrāde vai slīdrāde?

PowerPoint prezentācija latviešu valodā saucama par slaidrādi.

Sākotnēji tika lietots vārds slīds, tas atrodams, piemēram, 2001. gada „Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīcā”. 1998. gadā LZA Terminoloģijas komisija pieņēma šādu termina slīdrāde skaidrojumu: „Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā. Pievienojot papildu spiežampogas, var mainīt programmā paredzēto slīdu parādīšanas kārtību, parādīt kādu konkrētu slīdu vai pārtraukt slīdu demonstrēšanu”. Taču jau 2008. gadā tika pieņemts termins slaids un attiecīgi slaidrāde.

• Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Sast. A. Baums, J. Borzovs, A. Gobzemis u. c. Rīga : Avots, 2001, 446. lpp.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: slaidrāde

Hits vai hīts?

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Kā pareizi: susurs vai susuris?

Latviešu literārajā valodā pareizā forma ir susuris.

Latviešu valodas pareizrakstības normām atbilst forma susuris. Vārds susuris ir 2. deklinācijas lietvārds ar galotni -is, šo formu redzam arī susuru sugu nosaukumos: lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris, meža susuris.
Latviešu valodā sastopami lietvārdi gan ar beigu daļu -urs – čiekurs, pumpurs, ņieburs –, gan -uris – puduris, puzuris, susuris.
Valodas praksē 1. deklinācijas lietvārds susurs sastopams ļoti bieži, tostarp arī deminutīva formā susuriņš, tātad ir vērojamas deklināciju formu svārstības.

• Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 774. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 289. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: susuris
• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: susurs
• Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 360.–361. lpp.

Kāds ir diktatora vadības stils: autoritatīvs vai autoritārs?

Diktatora vadības stils ir autoritārs.

Autoritārs (fr. autoritaire ‘valdonīgs’ < lat. auctoritas ‘vara’) – ‘tāds (režīms, vara), kas nepieļauj opozīciju, varas dalīšanu un plurālismu’; autoritāra vadīšana – ‘tāda vadīšana, kurā no darbiniekiem prasa bezierunu paklausību un maz uzklausa viņu viedokli’.

Autoritatīvs (vācu autoritativ < lat.) – 1. ‘tāds, kam ir autoritāte’; 2. ‘tāds, kurā izpaužas autoritāte; tāds, ko pieņem bez iebildumiem’; autoritatīva vara – ‘sabiedrības vairākuma labprātīgi pieņemta vara’.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 84. lpp.

Merinvilna vai merīnvilna?

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 162. lpp.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 463. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 450. lpp.