Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir: dzejas lasījumi, starp citu, bija pārpildīti.

Ja vārdu savienojumam starp citu ir iesprauduma nozīme, tas no pārējā teikuma atdalāms ar komatiem: starp citu, mums ir jauni krēsli; šodien, starp citu, ir vēl aukstāks nekā vakar.

Pareizi ir: papildus rokam papildu bedri.

Vārdu papildu lieto kā apzīmētāju kopā ar lietvārdu – papildu bedre, papildu porcija, papildu darbs, savukārt papildus kā apstākļa vārdu kopā ar darbības vārdu – papildus rakt, papildus ēst, papildus strādāt.

Pareizi ir: līdz maratonam ir palicis mazāk nekā mēnesis.

Salīdzinājuma partikulas kā un nekā lieto salīdzinājuma konstrukcijās, kur salīdzināmajā daļā ir īpašības vārda (liels, mazs), lokāmā divdabja (izglītots, radošs) vai apstākļa vārda (daudz, maz) pārākā pakāpe (lielāks, radošāks, vairāk).
Partikulu kā un nekā lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Partikulu nekā lieto, ja salīdzinājuma konstrukcijā ir nenoliegta darbības vārda forma:
es gatavoju labāk nekā tu;
Jānim ir vairāk pastmarku nekā Andrim;
Inga spēlē sliktāk nekā Guna.
Savukārt partikulu kā lieto, ja salīdzinājuma konstrukcijā ir kāds noliegums, proti, noliegta darbības vārda forma vai nolieguma partikula ne:
es negatavoju labāk kā tu;
Jānim nav vairāk pastmarku kā Andrim;
Inga spēlē ne sliktāk kā Guna.

Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.

Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.