Valodas konsultācijas

Dace un Gunta pārāk maz kustās vai Dace un Gunta pārāk maz kustas?

Jautājums

Dace un Gunta pārāk maz kustās vai Dace un Gunta pārāk maz kustas?

Atbilde

Dace un Gunta pārāk maz kustas.

Vārds kustēties ir 3. konjugācijas darbības vārds, kuram nenoteiksmē ir izskaņa -ēties. Šādiem darbības vārdiem īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personā galotnē ir īss patskanis a: gozēties – viņš gozējas, kaprizēties – viņa kaprizējas, cīkstēties – viņi cīkstas.

Avoti

Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 522.–523. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īsie patskaņi Galotne Trešā konjugācija

Kā pareizi: es jūtos daudz maz droši vai es jūtos daudzmaz droši?

Jautājums

Kā pareizi: es jūtos daudz maz droši vai es jūtos daudzmaz droši?

Atbilde

Pareizi ir: es jūtos daudzmaz droši.

Apstākļa vārdu daudzmaz lieto ar nozīmi 'nedaudz, nelielā mērā' un 'kaut cik'.
Rakstījums divos vārdos daudz maz, iespējams, radies apstākļa vārda (citos avotos – apstākļa vārda un skaitļa vārda) daudz ietekmē, jo tas nereti sastopams vārdkopās, piemēram, daudz draugu, daudz patīkamu brīžu utt. Savukārt vārds daudzmaz ir saliktenis, kur daudz- ir vārddaļa. Salikteņu ar daudz- latviešu valodā ir ne mazums, piemēram, daudzkārtīgs, daudzreiz, daudzviet u. c.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 274. lpp.
Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība. Lokāmās vārdšķiras. K. Pokrotniece. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2002, 285. lpp.
Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 414.–415. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: daudzmaz

Lingvistiskās tēmas

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Apstākļa vārds Vārda skaidrojums Salikteņi

Jāskaita dzejolis vai jāskaita dzejoli?

Jautājums

Jāskaita dzejolis vai jāskaita dzejoli?

Atbilde

Pareizi ir jāskaita, jādeklamē vai jārunā dzejolis.

Darbības objekts aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā darbība (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.” Skaitīt dzejoli nozīmē monotoni runāt iemācītu („iekaltu”) tekstu. Tāpēc labāk dzejoli deklamēt vai runāt.

Avoti

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 619. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Nominatīvs Vajadzības izteiksme Vārdu saskaņošana

Kas ir melanža?

Jautājums

Kas ir melanža?

Atbilde

Melanža (fr. mélange ‘maisījums’) – 1. ‘dažādu krāsu vai nekrāsotu un krāsotu šķiedru maisījuma dzija; šādas dzijas audums’, arī melanždzija, melanžētā dzija; 2. pārt. ‘viendabīga sasaldēta olu baltuma un dzeltenuma masa’.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 460. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Pārtikas preču nosaukumi Svešvārdi Ceturtā deklinācija Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Jautājums

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Atbilde

Kā norādījuši Nacionālā kino centra speciālisti, jauntermins spēlfilma ir precīzāks, jo spēlfilmas pamatā ir aktierspēle, nevis māksla.

20. gs. 90. gadu sākumā, pateicoties režisora un Nacionālā kinematogrāfijas centra direktora A. Krieva iniciatīvai, termini mākslas filma un aktierfilma tika aizstāti ar terminu spēlfilma, kuram tuvākais ir vācu valodas termins Spielfilm. Aktierfilma, aktierkino – tas ir apzīmējums, kuru Latvijas kino profesionāļi sāka lietot 20. gs. 70. gados, vairoties no pretenciozā un citus kinoveidus diskriminējošā apzīmējuma mākslas filma. Apzīmējumā izcelta, iespējams, būtiskākā atšķirīgā iezīme – šādā filmā darbojas aktieris, t. i., persona, kas tēlo noteiktu lomu.

Avoti

Pērkone, I. Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture. Rīga : Mansards, 2011, 410. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Salikteņi Salikteņi Salikteņi Termini Vārda skaidrojums

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze