Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds dalāms šādi: pro-blē-ma.

Ne visiem vārdiem piemērojami vispārīgie noteikumi vārdu dalīšanai pārnešanai jaunā rindā. Nereti jāņem vērā arī tā morfoloģiskās sastāvdaļas un šajos gadījumos sevišķi jāuzmanās ar svešvārdiem. Problēma ir grieķu cilmes vārds, kurā ir priedēklis pro- ar nozīmi 'priekšā' un sakne bállō 'mest, sviest'. Tātad atbilstoši vārda sastāvdaļām vārds dalāms pro-blē-ma.

Stilistiski šāds izteiksmes veids nav veiksmīgs un atbalstāms.

Taču šāda izteiksme kļūst arvien ierastāka, piemēram: „Ieguldījums natūrā var būt iekārtu vai materiālu piešķīrums, izpētes vai profesionāla rakstura darbības vai neapmaksāts brīvprātīgais darbs, kuru vērtību ir iespējams novērtēt, izmērīt un auditēt”. Arī vārdnīcā viena no vārda natūra nozīmēm ir ‘priekšmeti, lietas, produkcija, ko naudas vietā izmanto par maksāšanas līdzekli, piemēram, saņemt algu natūrā’.

Pareizi ir: līdz gada beigām ir mazāk nekā nedēļa.

Salīdzinājuma partikulu lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Kā un nekā ir partikulas, kas tiek lietotas pārākās pakāpes īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm.
Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs ir, vai lietots kāds cits darbības vārds apgalvojuma formā), tad lieto nekā: brālis ir garāks nekā māsa; mēs dzīvojam labāk nekā viņi.
Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (lietots vārds nav, kāds cits darbības vārds nolieguma formā vai nolieguma partikula ne), tad lieto partikulu kā: brālis nav garāks kā māsa; mēs nedzīvojam labāk kā viņi; mēs dzīvojam ne labāk kā viņi.

Atziema ir apvidvārds. Ar nozīmi ‘auksta laika atgriešanās ziemas beigās vai pavasarī; īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas’ tas fiksēts E. Ādamsona un E. Kagaines sagatavotajā „Vainižu izloksnes vārdnīcā”.

Dažkārt dažādu retāk zināmu jēdzienu un parādību raksturošanai tiek izmantoti apvidvārdi. Literārajā latviešu valodā apvidvārdi ir lietojami, turklāt reizēm tie arī iekļūst aktīvajā apritē.

Ar pieturzīmēm neatdala vairākus pielikumus, kuri raksturo personu no dažādiem viedokļiem: nosauc sabiedrisko stāvokli, amatu, zinātnisko grādu, goda nosaukumu u. tml. Piemērā institūta direktors profesors Dr. phil. Juris Ķirsis pielikumu veidi ir dažādi: direktors ir administratīvais amats, profesors – akadēmiskais amats, Dr. phil. – zinātniskais grāds.
Praksē gan komats šajos gadījumos ir bieži sastopams, jo šos pielikumus nereti uztver par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, sevišķi amatu nosaukumos, piemēram, augstskolas vadošais pētnieks, profesors Kārlis Pūpols. Formāli komatu likt gan nav pamata. Iespējams, pieturzīmes šādos piemēros sastopamas arī tālab, ka starp šādiem pielikumiem ir intonatīva pauze, turklāt ne vienmēr ir skaidri nosakāms, vai tie ir viena veida vai dažādu veidu amati.