Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Lielu salu latviešu literārajā valodā var nosaukt dažādi, piemēram, spelga, spelgonis, spelgoņa, sprēgonis, sprēgoņa, stindzenis.
Apvidvārdos atrodam arī vārdus salonis, saloņa, saltme. Interesanti, ka Mīlenbaha „Latviešu valodas vārdnīcā” atrodams arī vārds svelonis, kas var tikt lietots gan sveloši karsta, gan sveloši auksta laika apzīmēšanai.

Ja saiklis nevis saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to pretstatu, tad pirms tā ir liekams komats.
Viņa ir kautrīga, nevis dumja.
Kal ragavas vasarā, nevis ziemā.
Paula līksmo, nevis strādā.
Ja saiklis nevis ir pāru saikļa pirmajā daļā, tad komats pirms tā nav liekams.
Viņa ir nevis dumja, bet kautrīga.
Kal ragavas nevis ziemā, bet vasarā.
Paula nevis strādā, bet līksmo.

Piemērā vārdu valodu paskaidro divi lietvārdi ģenitīvā: angļu un franču. Ja apzīmējamo vārdu paskaidro divi vai vairāki apzīmētāji ģenitīvā, apzīmējamais vārds ir lietojams vienskaitlī:
man garšo apelsīnu un vīnogu sula;
viņš runā angļu un franču valodā.

Prievārdisko savienojumu bez maksas lieto apstākļa funkcijā, un tas teikumā parasti paskaidro darbības vārdu:
pārbaude ir bez maksas;
ieeja ir bez maksas;
tīmekļvietnē skaties filmas bez maksas.
Savukārt vārdu bezmaksas lieto apzīmētāja funkcijā, un tas teikumā parasti paskaidro lietvārdu:
bezmaksas pārbaude;
bezmaksas ieeja;
tīmekļvietnē pieejamas bezmaksas filmas.

Pareizi ir: trešdiena (nedēļas vidus). Atstarpe aiz atverošajām iekavām nav liekama.

Atstarpe liekama aiz lielas daļas pieturzīmju, piemēram, teikuma beigu pieturzīmes, komata. Tomēr ir arī daudz tādu interpunkcijas zīmju, aiz kurām atstarpes nav: atverošās pēdiņas („Jā!”), defise (Vaira Vīķe-Freiberga), vienotājdomuzīme (Rīga–Zilupe) un vēl dažos citos gadījumos. Arī aiz atverošajām iekavām atstarpe nav lietojama.