Vārds gospelis ir vīriešu dzimtes otrās deklinācijas lietvārds ar regulāro līdzskaņu miju: l–ļ. Gospelis -ļa, dsk. ģen. -ļu – ‘īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma’. Piemēram, dziedāt gospeļus. Gospeļu koris. Cilme: no angļu Gospel (song), gospel ‘evaņģēlijs’.
Vārds minerāls ar nozīmi ‘zemes garozas fizikāli ķīmiskos procesos veidojusies viendabīga neorganiska tās sastāvdaļa’ ir pirmās deklinācijas lietvārds. Līdz ar to līdzskaņu mijas šajā vārdā nav. Par to liecina arī vārdnīcā dotie piemēri – cietie kristāliskie minerāli, rūdu minerāli, minerālu kolekcija.
Avoti
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 652. lpp.
Var teikt gan musli brokastis, gan mušļu brokastis. Muslis (mušļa, dsk. ģen. mušļu, arī musli nelok. v.) – ‘sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.’.
Piemēram, pašgatavots brokastu muslis, muslis ar žāvētiem augļiem. No rīta viņa ēd musli ar pienu. Mušļa paka.
Atbilstoši jaunākajai vārdnīcai vārdu var lietot gan kā lokāmu, gan nelokāmu lietvārdu.
Darbības vārdā izmēzt notiek pozicionāla skaņu pārmaiņa – asimilācija balsīguma ziņā. Balsīgais troksnenis z nebalsīgā t priekšā izrunājot kļūst nebalsīgs, proti, izrunājam un dzirdam [izmēst], tāpēc nereti šo darbības vārdu rakstām kļūdaini. Līdzīgas kļūdas sastopamas arī citu darbības vārdu nenoteiksmes formu rakstībā: birzt, grauzt, lūzt u. c.
Avoti
Auziņa, I. Latviešu valodas fonētiski fonoloģiskie procesi un likumi. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 84. lpp.
Soida, E., Kļaviņa, S. Latviešu valodas inversā vārdnīca. Rīga : RaKa, 2000, 372. lpp.