Valodas konsultācijas

Kurš putns lirina?

Jautājums

Kurš putns lirina?

Atbilde

Debesīs lirina cīrulis.

Lirināt (arī ļirināt) nozīmē 'radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas’. Janīna Kursīte raksta, ka ļirināt vai lirināt 'saka par cīruļa vai cita dziedātājputna balsi, dažkārt arī par cilvēka sajūsmīgu valodu’.

Pārnestā nozīmē lirināšanu attiecina arī uz citām augstām, arī čīkstošām skaņām, piemēram, dziedāja ragu slieces, lirināja ratu riteņi (S. Kaldupe).

Sarunvalodā vārdu ļirināt nievājoši lieto ar nozīmi ‘radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus)’, piemēram, Ko tu vienmēr tā paklusu ļirini? Izloksnēs tas sastopams ar nozīmi ‘neskaidri, nesaprotami runāt’.

Avoti

Kursīte, J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga : Madris, 2007, 444. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 724. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 31. lpp.
Mīlenbahs. K. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca = Lettisch-deutsches Wörterbuch / rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV sēj. Rīga : Izglītības ministrija; Kultūras fonds, 1923, 541. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: lirināt

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Apvidvārdi Darbības vārds

Kā pareizi lieto vārdus vairākkārtējs un vairākkārtīgs?

Jautājums

Kā pareizi lieto vārdus vairākkārtējs un vairākkārtīgs?

Atbilde

Vārdi vairākkārtējs un vairākkārtīgs lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.

Vairākkārtējs – ‘tāds, kas atkārtojas, ko atkārto vairākas reizes’. Piemēram, vairākkārtēji atgādinājumi, vairākkārtējs sacensību uzvarētājs. Vairākkārtīgs – 1. ‘tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas’; 2. ‘tāds, kas ir vairākas reizes lielāks’.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1143. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Salikteņi Salikteņi Līdzskaņu dubultojums Salikteņi Vārdu darināšana ar piedēkli Attieksmes īpašības vārdi Vārda skaidrojums

Vai frazeoloģismi kā varēdams, kā mācēdams, cik prazdams ir divdabja teicieni, kas atdalāmi ar komatiem?

Jautājums

Vai frazeoloģismi kā varēdams, kā mācēdams, cik prazdams ir divdabja teicieni, kas atdalāmi ar komatiem?

Atbilde

Šādi frazeoloģismi ir divdabja teicieni, taču komata lietojums to atdalīšanai ir fakultatīvs.

Kā norāda A. Blinkena, šādi divdabja savienojumi runā ar pauzēm parasti netiek savrupināti. „Tiem izveidojusies arī tāda īpaša stilistiski semantiska nokrāsa – tie izsaka darbības intensitātes pakāpi. Te rakstītājam ir iespēja brīvi izvēlēties, likt komatu vai ne – komata lietošana ir fakultatīva. Taču divdabim ar izskaņu -dams var būt arī izteicēja funkcija: Kur iedama, tautu meita? / Izlocīju valodiņu, kādu pati gribēdama. Tādā gadījumā šim divdabja savienojumam ir arī palīgteikuma nozīme, kas prasa komata lietošanu.”

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 301.–302. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Daļēji lokāmie divdabji Frazēmas Divdabja teiciens Divbdabja teiciens Stils un literārā norma

Vai vēstules fragmentā pieturzīme aiz uzrunas lietota korekti?
Sveika, Ieva,
Paldies par jaukajām pusdienām!

Jautājums

Vai vēstules fragmentā pieturzīme aiz uzrunas lietota korekti?
Sveika, Ieva,
Paldies par jaukajām pusdienām!

Atbilde

Aiz sasveicināšanās frāzes liekama izsaukuma zīme:
Sveika, Ieva!
Paldies par jaukajām pusdienām!

Latviešu valodā vēstulē aiz uzrunas ir liekama izsaukuma zīme. Pēdējos gados valodas praksē, sevišķi elektroniskajā sarakstē, izsaukuma zīmes vietā bieži sastopams komats. Komata lietojums, iespējams, skaidrojams ar angļu valodas ietekmi, kā arī nevēlēšanos vēstuli (it sevišķi e-vēstuli vai īsziņu) pārsātināt ar izsaukuma zīmēm.

Neformālā sarakstē, piemēram, īsziņās, saziņas lietotnēs, tāpat arī daiļliteratūrā uzrunu iespējams atdalīt ar dažādām pieturzīmēm: komatu, domuzīmi, izsaukuma zīmi vai daudzpunkti.
Lūdzu, palīdzi man, Jāni!
Zane – ko tas nozīmē?
Mīļo Mārci! Nāc taču šurp!
Kārli... kad reiz tu mācīsies...

Lietišķajos rakstos pieņemts sasveicināšanās frāzi atdalīt no pārējā teksta kā atsevišķu izteikumu, un tā beigās tiek likta izsaukuma zīme.
Mīļais draugs!
Ielūdzu Tevi sestdienas vakariņās!

Labdien, Kalniņas kundze!
Informējam, ka Jūsu pasūtījums ir gatavs.

Labdien, Edgar!
Vēlos noskaidrot, vai piektdien mēs varētu rīkot sapulci.

Avoti

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 95. lpp.
Vēstuļu rakstīšanas vadlīnijas. Valsts kanceleja. Elektronisks izdevums : Valsts kanceleja, 2017.

Lingvistiskās tēmas

Uzrunas Uzruna Izsaukuma zīme Lietišķo rakstu stils

Kā pareizi: unikums vai ūnikums?

Jautājums

Kā pareizi: unikums vai ūnikums?

Atbilde

Pareizi ir ūnikums.

Pareizrakstības normai atbilstošs ir rakstījums ūnikums.
Par ūnikumu sauc tādu priekšmetu, parādību u.tml., kas pēc kādām īpašībām, pazīmēm ir vienīgais, piemēram, pieci tīģerēni vienā metienā ir ūnikums; ābeles ziedēšana septembrī ir ūnikums.

Latvijas Universitātes klasisko valodu speciāliste Dr. philol. Ilze Rūmniece norāda, ka oriģinālā (klasiskajā latīņu valodā) vārds ūnus (ar nozīmi 'viens') rakstāms un izrunājams ar garu patskani, tāpēc arī tā atvasinājums latviešu valodā rakstāms ar garo sākuma patskani.
Savukārt citos atvasinājumos sākuma patskanis ir īss: unikalitāte, unikāls, unikālums.

Avoti

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 821. lpp.
Liepa, D., Purviņa, M., Sjomkāne, I. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 14. Atb. red. A. Vulāne. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2019, 205. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ūnikums

Lingvistiskās tēmas

Garie patskaņi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze