Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Frāzi [attiecīgās amatpersonas] vietā nav ieteicams lietot. Dokumentu paraksta vai nu vietnieks, vai pienākumu izpildītājs, nevis kāda neskaidra persona kādas personas vietā.

Frāze [attiecīgās amatpersonas] vietā Ministru kabineta noteikumos Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” nav iekļauta.
Situācija, kad dokumentu paraksta cita amatpersona, skaidrota attiecīgo noteikumu 21. punktā: „Ja organizācijas, tās struktūrvienības vai koleģiālās institūcijas dokumentā ir sagatavots kādas amatpersonas paraksts, bet faktiski dokumentu paraksta cita amatpersona (pienākumu izpildītājs), zem amatpersonas amata nosaukuma raksta atzīmi „p. i.” un norāda faktiskā parakstītāja paraksta atšifrējumu.” Amatpersonai, kas veic kādas citas amatpersonas pienākumus, to uztic darīt ar konkrētu rīkojumu, kurā ir norādīts, kuras personas pienākumus tās prombūtnes (atvaļinājuma) laikā attiecīgā persona veic. Minētā persona, parakstot dokumentus, norāda savu amata nosaukumu un izmanto paraksta atšifrējumu. Savukārt frāze [attiecīgās amatpersonas] vietā nav skaidra un ir pārprotama: vai tas ir pienākumu izpildītājs, vai eksistē vēl kāda cita persona bez pienākumu izpildītāja.
Tātad atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem dokumentu paraksta vai nu vietnieks, vai pienākumu izpildītājs.

Profesijas nosaukumu medicīnas māsa ieteikts lietot kā kopdzimtes nosaukumu gan vīriešu dzimtē, gan sieviešu dzimtē.

Profesiju klasifikatorā ir termins medicīnas māsa. LZA Terminoloģijas komisija ieteikusi profesijas nosaukumu medicīnas māsa lietot kā kopdzimtes nosaukumu (līdzīgi kā vispārlietojamās leksikas vārdus tiepša, auša u. tml.). Līdzīgi profesiju nosaukumi, kuri neveido tā paša celma vārdu pāri (kā tas ir, piemēram, pārī skolotājs – skolotāja), ir problēmgadījumi karavīrs, kuģapuika, vecmāte. Vispārlietojamā valodā šādos gadījumos tiek lietots atbilstošs pretējās dzimtes vārds (ar atšķirīgu celmu): tēvs – māte, brālis – māsa, vīrs – sieva, puisis – meita, bet, veidojot profesiju nosaukumu, šādas prakses nav. Ja nosaukumu medicīnas māsa iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, tad lokot datīvā ir galotne -am (māsam, līdzīgi kā vecmātem, arī vīriešu uzvārdos Kļavam, Jūram).

Jā, nujā ir partikula ar nozīmi ‘jā gan’, ‘protams’: Nujā, laikam jādodas! 

Latviešu valodā atkarībā no konteksta iespējams lietot gan vārdu savienojumu nu jā, gan arī vārdus nuja, nujā.

Teikuma beigās pirmo lieto to pieturzīmi, kas izsaka galveno modalitāti, un parasti tā ir jautājuma zīme.

A. Blinkena norāda: „Tādu īsto jautājumu beigās, kurus runātājs izsaka afekta stāvoklī, iespējams lietot arī izsaukuma zīmi vai arī vienlaikus izsaukuma zīmi un jautājuma zīmi. [..] Ja teikumā nav formālo jautājuma modalitātes pazīmju, reizē jautājuma un izsaukuma modalitāti var parādīt abas pieturzīmes – jautājuma zīme un izsaukuma zīme, turklāt pirmā parasti nostājas tā pieturzīme, kas izsaka galveno modalitātes veidu – parasti – jautājuma zīme. Tik agri?! Par jaunu?! Ja teikums galvenokārt domāts kā izsaukums un tikai ar zināmu jautājuma pieskaņu, retumis iespējama pirmajā vietā izsaukuma zīme. Ko tas nozīmē!?”