Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Abi vārdi ir pareizi, tikai tiem ir atšķirīga nozīme, un tie pieder pie atšķirīgām vārdšķirām.

Lai apzīmētu auduma, pinuma izstrādājumu kaut kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas, ir jāraksta vārds aizkars (atvasināts no darbības vārda aizkārt). Savukārt rakstījums aizskars ir darbības vārda aizskart vienkāršās nākotnes 3. personas forma – (viņš) aizskars.

Var rakstīt gan vārdadiena, gan vārda diena.

Divos vārdos jēdziens vārda diena rakstāms tad, ja ar to apzīmējama diena, kad kalendārā ierakstīts attiecīgā cilvēka vārds. Piemēram, tā ir Annas vārda diena, t.i., šajā dienā vārda diena ir Annām. Vārdadiena vienā vārdā rakstāma, ja ar to apzīmēta attiecīgā godadiena. Piemēram, apsveikt cilvēku (Annu) vārdadienā. Praksē šīs jēdzieniskās nianses ir grūti nošķiramas, tāpēc arī rakstība nav stingri normējama.

Vārds neparko ir apstākļa vārds (citos avotos arī partikula) ar nozīmi 'nekādā gadījumā', 'nekādā ziņā', arī 'nekādi': viņš neparko negribēja braukt prom; domas man neparko neliek mieru; Jānis neparko nevarēja atcerēties ielas nosaukumu.
Savukārt vārdu savienojums ne par ko ir vārdu savienojuma par ko noliegums: es ne par ko citu nedomāju – tikai par tevi; Jānis ir mierīgs un ne par ko neuztraucas.

Īpatnēju latviešu uzvārdu grupu veido vācu cilmes uzvārdi, kas vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvā beidzas ar izskaņu -aus, piemēram, Blaus, Pelkaus. Tiem atbilstošā sieviešu dzimtes uzvārda forma ir ar izskaņu -aua – Blaua, Pelkaua.