Valodas konsultācijas

Vai datuma un iniciāļu pierakstā ir jālieto saistītā atstarpe?

Jautājums

Vai datuma un iniciāļu pierakstā ir jālieto saistītā atstarpe?

Atbilde

Pēc datuma un iniciāļa norādes lietojama saistītā atstarpe – pretēji tiesību aktu praksei, kur šajā pozīcijā atstarpi nelieto.

Avoti

VVC LVEK 10.09.2014. sēdes protokola Nr. 36 5. §.

Lingvistiskās tēmas

Saistītā atstarpe

Nederlandiešu, holandiešu vai nīderlandiešu valoda?

Jautājums

Nederlandiešu, holandiešu vai nīderlandiešu valoda?

Atbilde

Pareizi ir holandiešu valoda, nevis nīderlandiešu vai nederlandiešu valoda.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” norādīts – nīderlandiešu jeb holandiešu valoda.
Savukārt, lai sekmētu konsekventu un pareizu nosaukumu lietojumu, 2006. gada 29. maija sēdē valodu un valodu grupu nosaukumus latviešu valodā izvērtēja un pieņēma Latviešu valodas ekspertu komisija, kas norādījusi: holandiešu valoda (nevis nederlandiešu vai nīderlandiešu).
Holandiešu valoda ir arī iekļauta VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas izveidotajā pasaules valodu un valodu grupu nosaukumu sarakstā.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: nīderlandieši.
Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā

Lingvistiskās tēmas

Svešvārdi Svešvārdi Valodu nosaukumi Sugasvārdi Aizguvumi Vārdu saskaņošana

Kas ir testators?

Jautājums

Kas ir testators?

Atbilde

Testators ir cilvēks, kas uzrakstījis, atstājis testamentu.

Pamatā ir latīņu vārds testari ar nozīmi ‘apliecināt’.
Vārda testators vietā mēdz lietot arī vārdkopu mantojuma atstājējs.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1092. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 513. lpp.
Nacionālais terminoloģijas portāls: testators
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: testators
Logina, S., Pēča, K., Pūtele, I., Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 16. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2021, 190. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Sugasvārdi

Vai vēstules fragmentā pieturzīme aiz uzrunas lietota korekti?
Sveika, Ieva,
Paldies par jaukajām pusdienām!

Jautājums

Vai vēstules fragmentā pieturzīme aiz uzrunas lietota korekti?
Sveika, Ieva,
Paldies par jaukajām pusdienām!

Atbilde

Aiz sasveicināšanās frāzes liekama izsaukuma zīme:
Sveika, Ieva!
Paldies par jaukajām pusdienām!

Latviešu valodā vēstulē aiz uzrunas ir liekama izsaukuma zīme. Pēdējos gados valodas praksē, sevišķi elektroniskajā sarakstē, izsaukuma zīmes vietā bieži sastopams komats. Komata lietojums, iespējams, skaidrojams ar angļu valodas ietekmi, kā arī nevēlēšanos vēstuli (it sevišķi e-vēstuli vai īsziņu) pārsātināt ar izsaukuma zīmēm.

Neformālā sarakstē, piemēram, īsziņās, saziņas lietotnēs, tāpat arī daiļliteratūrā uzrunu iespējams atdalīt ar dažādām pieturzīmēm: komatu, domuzīmi, izsaukuma zīmi vai daudzpunkti.
Lūdzu, palīdzi man, Jāni!
Zane – ko tas nozīmē?
Mīļo Mārci! Nāc taču šurp!
Kārli... kad reiz tu mācīsies...

Lietišķajos rakstos pieņemts sasveicināšanās frāzi atdalīt no pārējā teksta kā atsevišķu izteikumu, un tā beigās tiek likta izsaukuma zīme.
Mīļais draugs!
Ielūdzu Tevi sestdienas vakariņās!

Labdien, Kalniņas kundze!
Informējam, ka Jūsu pasūtījums ir gatavs.

Labdien, Edgar!
Vēlos noskaidrot, vai piektdien mēs varētu rīkot sapulci.

Avoti

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 95. lpp.
Vēstuļu rakstīšanas vadlīnijas. Valsts kanceleja. Elektronisks izdevums : Valsts kanceleja, 2017.

Lingvistiskās tēmas

Uzrunas Uzruna Izsaukuma zīme Lietišķo rakstu stils

Mazgātava vai mazgātuve?

Jautājums

Mazgātava vai mazgātuve?

Atbilde

Pareizi ir mazgātava.

Ar izskaņu -tuve atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) pirmās konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, braukt – brauktuve, kalt – kaltuve. Ar izskaņu -tava savukārt atvasina lietvārdus no divzilbju vai vairākzilbju, tātad otrās un trešās konjugācijas, darbības vārdiem, piemēram, adīt – adītava, frizēt – frizētava, mazgāt – mazgātava.

Avoti

Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.
Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 241. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Galotne Vārdu darināšana ar piedēkli Ceturtā deklinācija Nenoteiksme Otrā konjugācija Trešā konjugācija

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze