Valodas konsultācijas

Kā pareizi: līdz maratonam ir palicis mazāk kā mēnesis vai līdz maratonam ir palicis mazāk nekā mēnesis?

Jautājums

Kā pareizi: līdz maratonam ir palicis mazāk kā mēnesis vai līdz maratonam ir palicis mazāk nekā mēnesis?

Atbilde

Pareizi ir: līdz maratonam ir palicis mazāk nekā mēnesis.

Salīdzinājuma partikulas kā un nekā lieto salīdzinājuma konstrukcijās, kur salīdzināmajā daļā ir īpašības vārda (liels, mazs), lokāmā divdabja (izglītots, radošs) vai apstākļa vārda (daudz, maz) pārākā pakāpe (lielāks, radošāks, vairāk).
Partikulu kā un nekā lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Partikulu nekā lieto, ja salīdzinājuma konstrukcijā ir nenoliegta darbības vārda forma:
es gatavoju labāk nekā tu;
Jānim ir vairāk pastmarku nekā Andrim;
Inga spēlē sliktāk nekā Guna.
Savukārt partikulu kā lieto, ja salīdzinājuma konstrukcijā ir kāds noliegums, proti, noliegta darbības vārda forma vai nolieguma partikula ne:
es negatavoju labāk kā tu;
Jānim nav vairāk pastmarku kā Andrim;
Inga spēlē ne sliktāk kā Guna.

Avoti

Miķelsone, A. Daži kā un nekā lietojumi. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 17. laidiens. Sast. S. Lagzdiņa. Rīga : Avots, 1982, 144. lpp.
Breņķe, I. Partikulas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 677. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 61. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 189. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Stils un literārā norma Salīdzinājuma partikulas

Ko nozīmē drastisks (teik. „Tik drastiskas izturēšanās pret darba ņēmējiem nav bijis nekad”)?

Jautājums

Ko nozīmē drastisks (teik. „Tik drastiskas izturēšanās pret darba ņēmējiem nav bijis nekad”)?

Atbilde

„Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” vārds skaidrots: drastisks (< gr. drastikos ‘enerģisks’) – 1. ‘radikāls, krass’; 2. ‘tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība, arī draiskulība’.

Šajā vārdnīcā vārdam ir divas pretējas nozīmes, un abas no tām minētajā teikumā iederas, proti, izturēšanās var būt radikāla, krasa, taču arī pārgalvīga, nenopietna. Savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam norādīta tikai viena nozīme – ‘tāds, kur izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība’. Līdzīgi vārds skaidrots arī „Latviešu valodas vārdnīcā” – ‘bezbēdīgs, jautrs, bravūrīgs; parupjš’.
Tātad latviešu valodas vārdnīcās vārdam minēta tikai viena nozīme, bet svešvārdu vārdnīcā – divas. Lai nerastos šāda situācija, jāizvairās lietot vārdu ar tik dažādām nozīmēm, it sevišķi, ja no teikuma, bez plašāka konteksta, nav saprotams, kādā nozīmē vārds ir lietots.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 175. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 388. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 255. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Attieksmes īpašības vārdi Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Kas ir tulks, un kas ir tulkotājs?

Jautājums

Kas ir tulks, un kas ir tulkotājs?

Atbilde

Vārdi tulks un tulkotājs ir lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.

Tulks – ‘tulkotājs, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies runāta teksta tulkošanā mutvārdos’. Piemēram, sertificēts tulks, tulka pakalpojumi.
Tulkotājs – ‘cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējas vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā’. Piemēram, daiļliteratūras tulkotājs, tulkotāja kvalifikācija.

Avoti

Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 412. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Profesiju nosaukumi Vārdu darināšana ar piedēkli Termini Vārda skaidrojums

Kā saīsina vārdus kungs un kundze?

Jautājums

Kā saīsina vārdus kungs un kundze?

Atbilde

Atbilstoši pašreizējiem ieteikumiem saīsinājumu lietošanā šos vārdus nesaīsina.

Ilgu laiku bija ierasti saīsinājumi: kungs – kgs (dat. kgm), kundze – kdze (dat. kdzei); arī k-gs, k-dze.

Saskaņā ar VVC LVEK ieteikumiem šos vārdus nevajadzētu saīsināt.

Avoti

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 25. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Saīsinājumi un abreviatūras Sugasvārdi

Kā pareizi – atzīmējiet ar krustiņu vai (jeb) svītriņu?

Jautājums

Kā pareizi – atzīmējiet ar krustiņu vai (jeb) svītriņu?

Atbilde

Minētajā konstrukcijā ir jālieto saiklis vai: atzīmējiet ar krustiņu vai svītriņu. Ir jāšķir saikļu vai un jeb lietojums.

Saiklis vai lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē dažādus jēdzienus (grāmata vai burtnīca), savukārt saiklis jeb lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu (tālrunis jeb telefons).

Avoti

Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 186. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Sakārtojuma saikļi Vienkāršie saikļi Stils un literārā norma

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze