Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā pareizi atveidot norvēģu īpašvārdus ar burtkopu rs, piemēram, Andersen?

Burtkopu rs var atveidot divējādi – atbilstoši izrunai vai nu ar rs, vai š. Tātad vai nu Andersens, vai Andešens.

Latviešu valodas aģentūra, atveidojot norvēģu īpašvārdus latviešu valodā, pamatojas uz 2003. gadā apgāda „Norden AB” izdoto grāmatu „Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā”, ko lietošanai praksē ir ieteicis Valsts valodas centrs. Norvēģu īpašvārdu atveides noteikumus šajā avotā ir izstrādājis norvēģu valodnieks Snorre Karkonens-Svensons (Snorre Karkkonen-Svensson). Norvēģu uzvārdu Andersen autors atveidojis Andešons/Andešsons. Taču Latviešu valodas aģentūras praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēki norāda uz uzvārda Andersen izrunu pretēji autora piedāvātajiem atveides variantiem, proti, Andersens. Šajā jautājumā padoms lūgts norvēģu valodniekam Dr. art. (ar specializāciju valodniecībā) Sturlam Bergam-Olsenam (Sturla Berg-Olsen): „Burtkopu rs dažādās norvēģu izloksnēs izrunā dažādi. Austrumu un Ziemeļnorvēģijā to izrunā apmēram kā [š], Rietumnorvēģijā daudzviet abas skaņas tiek izrunātas atsevišķi, tātad [rs]. Jāpiebilst, ka pati fonēma /r/ arī tiek izrunāta dažādi; lielākajā Norvēģijas daļā to izrunā kā alveolāru skaņu, bet dienvidos un rietumos tā daudz kur ir uvulāra vai velāra frikatīva. Tāpēc arī uzvārdus, tāpat kā citus vārdus, kur ir burtkopa rs, izrunā dažādi. Tādos uzvārdos kā Andersen, Kristoffersen, Pedersen un Pettersen burtkopu rs vietām izrunā [š], vietām (t. i., Norvēģijas rietumos) [rs]. Tā kā norvēģu valodā nav oficiālās runas normas (taču ir divas rakstu valodas normas), nav iespējams apgalvot, ka viena izruna ir „pareiza”, bet otra – „nepareiza”. Grāmatas „Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā” 140. un 160. lpp. tiek norādīts, ka, lai gan šīs burtkopas izruna ir dažāda, personvārdu transkripcijā tā jāatveido ar [š]. Vietvārdos tiek pieļautas atkāpes gadījumos, kad vietējā izruna ir [rs]. Viens tāds piemērs ir apdzīvotā vieta Ørsta, kas „Norden AB” izdotajā grāmatā (212. lpp.) tiek transkribēta kā Ersta (nevis Ešta). Pamatojoties uz pieļaujamajām atkāpēm vietvārdos, analoģiska atkāpe iespējama arī personvārdu atveidē – proti, burtkopu rs var transkribēt rs, ja konkrētā persona savu (uz)vārdu izrunā ar [rs], nevis [š]. Tādējādi viens un tas pats (uz)vārds varētu tikt atveidots dažādi.”

• Vigeland, B. Dialekter i Norge. Målmerker med språkhistoriske forklaringer. Oslo : Universitetsforlaget, 1981, 92. lpp.
• Skjekkeland, M. Dialektar i Noreg. Tradisjon og fornying. Kristiansand : Høyskoleforl, 2005, 365.–368. lpp.
• Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Zin. red. O. Bušs, red. I. Kačevska. Rīga : Norden AB, 2003, 231. lpp.

Sadzīvē lietojamais materiāls ir folija vai follija?

Sadzīvē lietojamais materiāls ir folija.

Folija (lat. folium, dsk. folia ‘lapa’) – ‘plāna metāla loksne vai lente, arī papīra vai plastikāta loksne ar metāla pārklājumu; izmanto iesaiņošanai, par izolāciju u. c.’; poligr. ‘papīrs vai sintētiska plēve, kam uzklāts metāla vai krāsas pulveris; lieto attēlu, burtu izveidošanai uz iesējuma’.

Ar līdzskaņa l dubultojumu rakstāms vīriešu dzimtes vārds follijs (lat. follis ‘naudasmaks’) ar nozīmi ‘vara monēta Senajā Romā; Bizantijas vara monēta’.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 233. lpp.

Ko nozīmē vārds brukstalas (t. dz. „Rikšiem bērīt’ es palaidu pār zaļāmi brukstalām”)?

Brukstalas, brūkstaliena – ‘cieši savijušies, kopā saauguši krūmi; arī izcirtums, kurā saauguši jauni kociņi’.

• Kursīte, J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga : Madris, 2007, 403. lpp.
• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: brukstalas

Kas ir launagi (t. dz. „Dimd, dimd pūriņš, Pa silu vedot; To dara māršai Lielie launagi”)?

Launadzis, launags, launaģis – 1. ‘dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš’; 2. ‘ēdienreize’; 3. ‘īss atpūtas brīdis pēcpusdienā’.
Lai noskaidrotu, kas dimdina meitas tukšo pūru, vērtējami ir tautasdziesmu varianti, piemēram,
Dimd, dimd pūriņš,
Caur silu vedams.
Ka nedimd pūriņš,
Viena zeķe pūrā.
Klib, klab pūriņis,
Caur siliņu vedot;
To darija lieli miegi,
To lielie nosēdieni.
No tautasdziesmām secināms, ka, visticamāk, pie meitas tukšā pūra vainojamas garās diendusas jeb lielie launagi, proti, laiks, ko meita būtu varējusi izmantot pūra darināšanai, nevis atpūtai.

• Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 102. lpp.

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt Komunikāciju akadēmija, Komunikāciju aģentūra, Komunikāciju departaments,
ja zināms, ka minētā institūcija (nodaļa) nodarbojas ar sazināšanos, informācijas apmaiņu u. tml.?

Pareizi ir Komunikācijas akadēmija, Komunikācijas aģentūra, Komunikācijas departaments.

Vārds komunikācija jālieto vienskaitlī, runājot par sazināšanos, saziņu, saskarsmi. LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi arī terminu komunikācijas teorija. Tātad vienskaitļa forma attiecīgā jēdziena izteikšanai lietojama arī terminos komunikācijas studijas, komunikācijas zinātne, kā arī zinātniskā grāda nosaukumā komunikācijas zinātņu doktors. Savukārt vārds komunikācijas (daudzskaitlī) lietojams, ja runa ir par inženierbūvēm (ceļiem, kanāliem, tuneļiem u. c.), par lielu plūsmu vadiem, tīkliem un informācijas sakaru sistēmām, elektropārvades līnijām, ūdensvadiem u. tml. tehnisko aprīkojumu.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 14. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2008, 25. lpp.