Citādi tas būtu, ja vēstules nobeigumā tiktu izmantotas frāzes cerot uz sadarbību, vēlot veiksmi, cerot uz drīzu atbildi, jo tad veidotos divdabja teiciena konstrukcija.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Jautājumi
Vai vēstules nobeigumā pēc ar cieņu vai cieņā liek komatu?
Jautājums
Vai vēstules nobeigumā pēc ar cieņu vai cieņā liek komatu?
Atbilde
Komats pēc ar cieņu vai cieņā nav jāliek, jo tam nav gramatiska pamatojuma.
Citādi tas būtu, ja vēstules nobeigumā tiktu izmantotas frāzes cerot uz sadarbību, vēlot veiksmi, cerot uz drīzu atbildi, jo tad veidotos divdabja teiciena konstrukcija.
Citādi tas būtu, ja vēstules nobeigumā tiktu izmantotas frāzes cerot uz sadarbību, vēlot veiksmi, cerot uz drīzu atbildi, jo tad veidotos divdabja teiciena konstrukcija.
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi rakstīt adresi: nominatīvā vai lokatīvā?
Jautājums
Kā pareizi rakstīt adresi: nominatīvā vai lokatīvā?
Atbilde
Pareizi ir abi adrešu pieraksti – gan nominatīvā, gan lokatīvā.
No latviešu valodas sintaktiskā saistījuma viedokļa ieteicama ir lokatīva forma, kas atbild uz jautājumu kur? un akcentē atrašanās vietu, piemēram, Pilsētā, Puķu ielā 11. Savukārt Latvijas Pasts savos paraugos vairāk lieto nominatīvu: Pilsēta, Puķu iela 11. Latvijas Pasta mājaslapā ir abi paraugi. Nominatīvam ir nosaucoša funkcija, bet tā nav pretrunā ar latviešu valodas normu, tāpēc, rakstot adresi, iespējams izmantot abus locījumus. Savukārt iestāžu veidlapu rekvizītu zonā parasti tiek izmantotas nosaucošas vienības nominatīvā.
Lingvistiskās tēmas
Atšķirībā no vai atkarībā no?
Jautājums
Atšķirībā no vai atkarībā no?
Atbilde
Abi varianti ir literāri pareizi, taču jāievēro to atšķirīgā nozīme.
Atšķirībā [no] – ‘norāda, ka (kas) ir atšķirīgs’. Piemēram, atšķirībā no zirnekļiem skorpioni nekož, bet dzeļ.
Atkarībā no (kā) – ‘saskaņā (ar ko), ievērojot (ko)’. Piemēram, rīkoties atkarībā no apstākļiem.
Nav vēlams verba atkarāties lietojums nozīmē ‘būt atkarīgam (no kā)’, piemēram, viss atkarājas no apstākļiem.
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir minēts arī lietvārda lokatīvs atkarā – ‘ievērojot (ko), saskaņā (ar ko); atkarībā’.
Atšķirībā [no] – ‘norāda, ka (kas) ir atšķirīgs’. Piemēram, atšķirībā no zirnekļiem skorpioni nekož, bet dzeļ.
Atkarībā no (kā) – ‘saskaņā (ar ko), ievērojot (ko)’. Piemēram, rīkoties atkarībā no apstākļiem.
Nav vēlams verba atkarāties lietojums nozīmē ‘būt atkarīgam (no kā)’, piemēram, viss atkarājas no apstākļiem.
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir minēts arī lietvārda lokatīvs atkarā – ‘ievērojot (ko), saskaņā (ar ko); atkarībā’.
Avoti
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 111. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 370., 458. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi pabeigt vēstuli: ar cieņu vai cieņā?
Jautājums
Kā pareizi pabeigt vēstuli: ar cieņu vai cieņā?
Atbilde
Latviešu valodā, pabeidzot vēstuli, iespējamas abas nobeiguma frāzes: ar cieņu un cieņā.
Ar cieņu (līdzīgi kā ar sveicieniem, ar laba vēlējumiem, ar Dievpalīgu, atvadoties sakot Ar Dievu! u. tml.) ir ierasts vēstules nobeigums, taču nevar noliegt, ka daži izvēlas pabeigt vēstuli cieņā (līdzīgi: es Jūsu priekšā cieņā noliecu galvu). Tāpēc no valodas lietojuma viedokļa nav nekāda pamata uzskatīt pieklājības frāzi cieņā par labāku vai ieteicamāku nekā ar cieņu.
Ar cieņu (līdzīgi kā ar sveicieniem, ar laba vēlējumiem, ar Dievpalīgu, atvadoties sakot Ar Dievu! u. tml.) ir ierasts vēstules nobeigums, taču nevar noliegt, ka daži izvēlas pabeigt vēstuli cieņā (līdzīgi: es Jūsu priekšā cieņā noliecu galvu). Tāpēc no valodas lietojuma viedokļa nav nekāda pamata uzskatīt pieklājības frāzi cieņā par labāku vai ieteicamāku nekā ar cieņu.
Lingvistiskās tēmas
Vai vēstules fragmentā pieturzīme aiz uzrunas lietota korekti?
Sveika, Ieva,
Paldies par jaukajām pusdienām!
Sveika, Ieva,
Paldies par jaukajām pusdienām!
Jautājums
Vai vēstules fragmentā pieturzīme aiz uzrunas lietota korekti?
Sveika, Ieva,
Paldies par jaukajām pusdienām!
Sveika, Ieva,
Paldies par jaukajām pusdienām!
Atbilde
Aiz sasveicināšanās frāzes liekama izsaukuma zīme:
Sveika, Ieva!
Paldies par jaukajām pusdienām!
Sveika, Ieva!
Paldies par jaukajām pusdienām!
Latviešu valodā vēstulē aiz uzrunas ir liekama izsaukuma zīme. Pēdējos gados valodas praksē, sevišķi elektroniskajā sarakstē, izsaukuma zīmes vietā bieži sastopams komats. Komata lietojums, iespējams, skaidrojams ar angļu valodas ietekmi, kā arī nevēlēšanos vēstuli (it sevišķi e-vēstuli vai īsziņu) pārsātināt ar izsaukuma zīmēm.
Neformālā sarakstē, piemēram, īsziņās, saziņas lietotnēs, tāpat arī daiļliteratūrā uzrunu iespējams atdalīt ar dažādām pieturzīmēm: komatu, domuzīmi, izsaukuma zīmi vai daudzpunkti.
Lūdzu, palīdzi man, Jāni!
Zane – ko tas nozīmē?
Mīļo Mārci! Nāc taču šurp!
Kārli... kad reiz tu mācīsies...
Lietišķajos rakstos pieņemts sasveicināšanās frāzi atdalīt no pārējā teksta kā atsevišķu izteikumu, un tā beigās tiek likta izsaukuma zīme.
Mīļais draugs!
Ielūdzu Tevi sestdienas vakariņās!
Labdien, Kalniņas kundze!
Informējam, ka Jūsu pasūtījums ir gatavs.
Labdien, Edgar!
Vēlos noskaidrot, vai piektdien mēs varētu rīkot sapulci.
Neformālā sarakstē, piemēram, īsziņās, saziņas lietotnēs, tāpat arī daiļliteratūrā uzrunu iespējams atdalīt ar dažādām pieturzīmēm: komatu, domuzīmi, izsaukuma zīmi vai daudzpunkti.
Lūdzu, palīdzi man, Jāni!
Zane – ko tas nozīmē?
Mīļo Mārci! Nāc taču šurp!
Kārli... kad reiz tu mācīsies...
Lietišķajos rakstos pieņemts sasveicināšanās frāzi atdalīt no pārējā teksta kā atsevišķu izteikumu, un tā beigās tiek likta izsaukuma zīme.
Mīļais draugs!
Ielūdzu Tevi sestdienas vakariņās!
Labdien, Kalniņas kundze!
Informējam, ka Jūsu pasūtījums ir gatavs.
Labdien, Edgar!
Vēlos noskaidrot, vai piektdien mēs varētu rīkot sapulci.
Avoti
- Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 95. lpp.
- Vēstuļu rakstīšanas vadlīnijas. Valsts kanceleja. Elektronisks izdevums : Valsts kanceleja, 2017.
Lingvistiskās tēmas
