- Torgāns, J. Mūzikas terminu vārdenīte. Rīga : Zinātne, 2010, 26. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 156. lpp.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Ieteicams ir lietot sieviešu dzimtes formu advente.
Dažādos avotos vārds lietots dažādi. Tā, piemēram, Svešvārdu vārdnīcā dotas abas formas – gan advente, gan advents, Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā minēta vienīgi formu advente. Savukārt baznīcā, piemēram, Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā, pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu.
LZA Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: „..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums „atnākšana”, kas latīniski ir „adventus”. Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes.”
Konkrētās adventes svētdienas saucamas Pirmā advente, Otrā advente, Trešā advente, Ceturtā advente.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 41. lpp.
- Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 5/6. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 23. lpp.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 18. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: advente
- Valsts valodas centrs: skaidrojumi
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” pie vārda atskaite skaidrojuma ir dota norāde uz vārdu pārskats. Vārdu atskaite pārskata nozīmē lietot nav ieteicams. Vārds atskaite ir kalks, kuru kļūdaini lieto krievu vārda oтчёт ‘pārskats, norēķins’ vietā.
Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī darbības vārds atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu.
Arī no vārddarināšanas viedokļa pret vārdu pianisms nav iebildiumu, un vārds ar šādu nozīmi latviešu valodā ir iederīgs.
Veidojot Latvijas iedzīvotāju nosaukumus, tradīcija nosaka, ka personu nosaukumus ar izskaņām -nieks, -niece, -nieki lieto Kurzemes, Zemgales rietumu un Vidzemes rietumu (ja vietvārds beidzas ar -ži) izlokšņu pārstāvji. Pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete. Minētie personu nosaukumi pēc dzīves vai dzimtās vietas ieviesušies literārajā valodā ar tām izskaņām, kādas sastopamas attiecīgajās izloksnēs, tāpēc nav nekādas vajadzības mainīt šo nostiprinājušos tradīciju. Turklāt nevajadzētu uztvert izskaņu -nieks, -niece, -nieki kā atsevišķu vārdu ar negatīvu ekspresiju.