Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā lokāms uzvārds Cinkus daudzskaitlī vīriešu un sieviešu dzimtē?

N. (māsas) Cinkus; (brāļi vai brālis un māsa) Cinki
Ģ. (māsu) Cinku; (brāļu) Cinku
D. (māsām) Cinkūm; (brāļiem) Cinkiem
A. (māsas) Cinkus; (brāļus) Cinkus
I. ar (māsām) Cinkūm; ar (brāļiem) Cinkiem
L. (māsās) Cinkūs; (brāļos) Cinkos
V. (māsas) Cinkus!; (brāļi) Cinki!

• Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Pareizi ir gan cilvēks dien, gan cilvēks dienē bruņotajos spēkos.

Latviešu valodas normatīvajos avotos minēti abi locīšanas veidi: gan pēc II konjugācijas (kā trenēt, dziedēt), gan III konjugācijas (kā minēt, čukstēt) parauga.

dienēt (II konj.)		dienēt (III konj.)
es dienēju	mēs dienējam	es dienu	mēs dienam
tu dienē	jūs dienējat	tu dieni	jūs dienat
viņš, viņa dienē	viņi, viņas dienē	viņš, viņa dien	viņi, viņas dien

Praksē lietojami abi šī darbības vārda locīšanas paraugi. Svarīgi vienā kontekstā tos nejaukt un locīšanā ievērot konsekvenci.

• Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 178. lpp.
• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 242. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca: dienēt
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dienēt

Hematogens vai hematogēns?

Ārstniecības preparātu, ko lieto mazasinības ārstēšanai, sauc par hematogēnu.

Arī citi svešvārdi, kuriem ir tāds pats otrais komponents, proti, -gēns, piem., antigēns, fosgēns, rakstāmi ar garo patskani.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 261. lpp.

Jeruzaleme vai Jeruzāleme?

Pareizi ir Jeruzaleme.

Jeruzāleme atspoguļo vācisko izrunu, un, ja ievērotu arī ebrejisko un arābisko, kurām šai sakarā tomēr lielāka loma, tad nepaliktu neviena zilbe (izņemot latvisko galotni), kura, pamatojoties uz izrunu kādā no valodām, nebūtu gara. Tā kā rakstība Jērūzālēme būtu pārāk sarežģīta (un vārds būtu arī grūti izrunājams), tad īpašvārdu kodificētāji, saskaņojot savu viedokli arī ar Bībeles tulkotājiem, nolēma nevienai zilbei privilēģijas nepiešķirt un palikt pie rakstības bez garumzīmēm. Tātad – Jeruzaleme. Šāda rakstība fiksēta arī 2008. gadā karšu izdevniecības „Jāņa sēta” izdotajā „Lielajā pasaules atlantā”.

• Lielais pasaules atlants. Galv. red. J. Turlajs. Rīga : SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2008, 282. lpp.

Re-investēt vai reinvestēt?

Pareizi ir reinvestēt.

Latviešu valodā citvalodu priedēkļi nav rakstāmi atsevišķi no pārējās vārda daļas, izņēmums nav arī priedēklis re-.

Re- (latīņu re ‘atpakaļ, atkal, pretim’) norāda uz atkārtošanos, atjaunošanos, dotajai pretēju darbību, pretestību, taču neatkarīgi no priedēkļa cilmes latviešu valodā vārdi, kuru sastāvā ir iekļauts priedēklis, rakstāmi bez defises.

• Skujiņa, V. Latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīca. Rīga : Kamene, 1999, 111. lpp.