Pareizi ir abi adrešu pieraksti – gan nominatīvā, gan lokatīvā.
No latviešu valodas sintaktiskā saistījuma viedokļa ieteicama ir lokatīva forma, kas atbild uz jautājumu kur? un akcentē atrašanās vietu, piemēram, Pilsētā, Puķu ielā 11. Savukārt Latvijas Pasts savos paraugos vairāk lieto nominatīvu: Pilsēta, Puķu iela 11. Latvijas Pasta mājaslapā ir abi paraugi. Nominatīvam ir nosaucoša funkcija, bet tā nav pretrunā ar latviešu valodas normu, tāpēc, rakstot adresi, iespējams izmantot abus locījumus. Savukārt iestāžu veidlapu rekvizītu zonā parasti tiek izmantotas nosaucošas vienības nominatīvā.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Jautājumi
Kā pareizi rakstīt adresi: nominatīvā vai lokatīvā?
Jautājums
Kā pareizi rakstīt adresi: nominatīvā vai lokatīvā?
Atbilde
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi pierakstīt uzskaitījumu?
Jautājums
Kā pareizi pierakstīt uzskaitījumu?
Atbilde
Iespējami divi uzskaitījuma pieraksta veidi.
Kolu lieto, ja seko uzskaitījums, kurā katra uzskaitījuma daļa apzīmēta ar skaitli, burtu vai citu tehnisku zīmi, un pēc kola, tāpat kā aiz komata un semikola, raksta ar mazo sākumburtu.
No ekspertu atzinuma secināts, ka:
1) bremzēšanas skaņas viņš nebija dzirdējis;
2) salonā mūzika nebija skanējusi.
Kolu aiz teikuma daļas pirms uzskaitījuma var arī nelikt, taču tādā gadījumā katra teikuma daļa jāveido kā patstāvīga vienība (par tādu uzskatāms arī uzskaitījuma pieraksts, pēc cipara liekot punktu un nākamo daļu sākot ar lielo sākumburtu).
No ekspertu atzinuma izdarāmi vairāki secinājumi.
1. Bremzēšanas skaņas viņš nebija dzirdējis.
2. Salonā mūzika nebija skanējusi.
Kolu lieto, ja seko uzskaitījums, kurā katra uzskaitījuma daļa apzīmēta ar skaitli, burtu vai citu tehnisku zīmi, un pēc kola, tāpat kā aiz komata un semikola, raksta ar mazo sākumburtu.
No ekspertu atzinuma secināts, ka:
1) bremzēšanas skaņas viņš nebija dzirdējis;
2) salonā mūzika nebija skanējusi.
Kolu aiz teikuma daļas pirms uzskaitījuma var arī nelikt, taču tādā gadījumā katra teikuma daļa jāveido kā patstāvīga vienība (par tādu uzskatāms arī uzskaitījuma pieraksts, pēc cipara liekot punktu un nākamo daļu sākot ar lielo sākumburtu).
No ekspertu atzinuma izdarāmi vairāki secinājumi.
1. Bremzēšanas skaņas viņš nebija dzirdējis.
2. Salonā mūzika nebija skanējusi.
Avoti
- Skujiņa, V. Valsts valodas prasmei lietvedības dokumentos. Rīga : SIA Biznesa komplekss, 1993, 57. lpp.
Vai datuma un iniciāļu pierakstā ir jālieto saistītā atstarpe?
Jautājums
Vai datuma un iniciāļu pierakstā ir jālieto saistītā atstarpe?
Atbilde
Pēc datuma un iniciāļa norādes lietojama saistītā atstarpe – pretēji tiesību aktu praksei, kur šajā pozīcijā atstarpi nelieto.
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi uzrakstīt izsauksmes vārdu tpū, trīs reizes atkārtojot?
Jautājums
Kā pareizi uzrakstīt izsauksmes vārdu tpū, trīs reizes atkārtojot?
Atbilde
Izsauksmes vārda pareizs pieraksts ir: tpū-tpū-tpū!
Izsauksmes vārdu pierakstā izmanto defisi jeb savienojuma zīmi: „Defisi lieto interjekciju, īpaši dažādu dzīvnieku balsu un citādu skaņu atdarinājumu attēlojumos starp atkārtojumiem vai stieptajiem skaņu atdarinājuma elementiem.”
Izsauksmes vārdu pierakstā izmanto defisi jeb savienojuma zīmi: „Defisi lieto interjekciju, īpaši dažādu dzīvnieku balsu un citādu skaņu atdarinājumu attēlojumos starp atkārtojumiem vai stieptajiem skaņu atdarinājuma elementiem.”
Avoti
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 407. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Svinības notiks trešdien 4. maijā pulksten 12.00. Kā teikumā liekamas pieturzīmes?
Jautājums
Svinības notiks trešdien 4. maijā pulksten 12.00. Kā teikumā liekamas pieturzīmes?
Atbilde
Teikumā datums liekams komatos: Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00.
Šajā teikumā ir savrupinājums: īpaši uzsvērts teikuma loceklis vai vārdu savienojums, kam teikumā piešķirta zināma sintaktiska patstāvība un kas runas plūsmā intonatīvi nodalīts. Savrupinājumu rakstos no pārējā teikuma atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Teikumā Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00 datums 4. maijā ir savrupināts laika apstāklis, kas precizē citu laika apstākli, nedēļas dienu trešdien, tāpēc tas no pārējā teikuma atdalāms ar komatiem.
Visbiežāk tiek savrupināti tieši laika un vietas apstākļi. Tie sastopami ikdienišķos tekstos: ielūgumos, reklāmās, afišās utt.
Teikumā Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00 datums 4. maijā ir savrupināts laika apstāklis, kas precizē citu laika apstākli, nedēļas dienu trešdien, tāpēc tas no pārējā teikuma atdalāms ar komatiem.
Visbiežāk tiek savrupināti tieši laika un vietas apstākļi. Tie sastopami ikdienišķos tekstos: ielūgumos, reklāmās, afišās utt.
Avoti
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 289.–290. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 203.–204. lpp.
- Nītiņa, D. Vienkārša teikuma vai salikta teikuma komponentu paplašinājumi (paplašinātājas struktūras). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 814.–815. lpp.
Lingvistiskās tēmas
