Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Diemžēl nav atdalāms ar komatiem. Rakstīsim šādi: Šodien diemžēl ir pagalam nejauks laiks!

Kā minējusi Aina Blinkena, „ar komatiem nav atdalāmi vārdi laikam, varbūt, diemžēl, droši vien, acīmredzot, kas mūsdienu latviešu literārajā valodā ieguvuši nepārprotamu modālu nozīmi. Bet Vilnis diemžēl varēja diezgan maz. Veide jūru droši vien pazīst labāk nekā mēs visi kopā”. Šie vārdi izsaka vērtējumu un uzskatāmi par partikulām, kuras ar komatiem no pārējā teksta nav atdalāmas.

Pareizi ir: dzejas lasījumi, starp citu, bija pārpildīti.

Ja vārdu savienojumam starp citu ir iesprauduma nozīme, tas no pārējā teikuma atdalāms ar komatiem: starp citu, mums ir jauni krēsli; šodien, starp citu, ir vēl aukstāks nekā vakar.

Pieturzīmes liekamas šādi: Visi mani draugi, tai skaitā Anna un Jānis, ieradās ballītē.

Vārdu savienojums tai skaitā ievada paskaidrojošu iespraudumu. Ar paskaidrojumu tas veido sintaktiskā saistījuma veidu, ko sauc par piekļāvumu. Starp šiem paskaidrojuma ievadītājvārdiem un paskaidrojumu pieturzīme nav vajadzīga.

Komatu lietojums atkarīgs no vārda respektīvi nozīmes.

Vārdu respektīvi (saīsinātā formā resp.) atdala ar komatiem, ja tas lietots ar nozīmi ‘tas ir’, ‘proti’, ‘tātad’ un vārds ievada paskaidrojošu iespraudumu, kas konkretizē vai paskaidro iepriekš nosaukto jēdzienu. Šādos gadījumos komats vajadzīgs arī aiz paskaidrojošā iesprauduma:

Nesavrupina, respektīvi, neatdala ar komatu, dažus vārdus.

Ar Raiņa dramatisko literatūru, respektīvi, lugām, lielākoties iepazīstamies teātru uzvedumos.

Ja, nākot vai ejot, kāds atskatīsies, respektīvi, sāks šaubīties, tad paši dievi vairs nevarēs līdzēt.
Ņemot vērā Sarkanās armijas pārspēku gan Kurzemē, gan aiz austrumu robežas, gan dienvidos, respektīvi, Lietuvā, tika pieņemts lēmums neizrādīt pretošanos no valdības puses.

Lakstīgalas pusbrālis, respektīvi, melnais purva strazds, arī ir liels dziedātājs.

Vārda respektīvi priekšā komats vajadzīgs arī tad, ja tas ievada teikuma komponentu vai ir uz tā robežas:

No pārējiem vārdiem respektīvi neatdala ar komatiem, ja tam ir saikļa ‘vai’ nozīme un neveidojas paskaidrojoša vārdu grupa, proti, respektīvi lietots starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem:

 

Jāpiebilst, ka ar nozīmi ‘vai’ respektīvi lieto retāk nekā ‘tas ir’ – droši vien tāpēc, lai izteikuma saturs nebūtu pārprotams vārda atšķirīgo nozīmju dēļ.

1. Ja vārdu savienojums galu galā iekļaujas teikumā un pilda apstākļa funkciju, to no pārējā teikuma ar pieturzīmēm (komatiem, iekavām vai domuzīmēm – atkarībā no teikuma uzbūves) atdalīt nav nepieciešams. Šajā gadījumā vārdu savienojums galu galā lietots ar nozīmi ‘beigās’, ‘beidzot’ un parasti ir viegli aizstājams:
Oregonā galu galā [= ‘beidzot’] tapis Meža zinātnes komplekss (Zeme un valsts. Pieejams:  https://www.zemeunvalsts.lv/oregona-galu-gala-tapis-meza-zinatnes-komplekss)

Latvija izvirzās vadībā, taču galu galā [= ‘beigās’] atzīst Austrijas pārākumu (Latvijas Futbola federācija. Pieejams: https://lff.lv/zinas/13523/latvija-izvirzas-vadiba-tacu-galu-gala-atzist-austrijas-parakumu/)

2. Ja vārdu savienojums galu galā nav lietots apstākļa funkcijā un tiek izdalīts arī intonatīvi, tas lietots iesprauduma funkcijā un no pārējā teikuma atdalāms ar pieturzīmēm (Blinkena, Aina. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 256. lpp.):
Tālāk turpināt sarunu būtu bezjēdzīgi. Galu galā, kāda jēga teikt Mairitai to, kas būtu jādzird Maldim. (Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss. Pieejams: http://www.korpuss.lv/)

Galu galā – vai tad viņi nav labi draugi? (Vilks, Ēvalds. Lāga zēni. Rīga : Liesma, 1966, 109. lpp.)

Tātad no pārējā teikuma vārdu savienojumu galu galā ar pieturzīmēm atdala iesprauduma funkcijā un neatdala apstākļa funkcijā.