Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Lai gan vārdam teikt nav ierobežojumu locīšanā, valodas praksē ierastāki šķiet atvasinājumi pateikt, pieteikt, ieteikt u. c.
Tieši tāpēc „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir norāde, ka vārda teikt tagadnes formas parasti nelieto.
Pagātnē vārds lietojams bez ierobežojumiem: teicu, teici, teicām.

Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?

Atvasinājumus ar -ains pamatā darina no lietvārdu daudzskaitļa ģenitīva formas, un, „ja pamatvārda celms daudzskaitļa ģenitīvā beidzas ar mīkstu līdzskani, tad pēdējais saglabājas arī atvasinājumos ar -ains, -aina”.
Piemēram, cinis – ciņu ® ciņains, zeme – zemju ® zemjains, klints – klinšu ® klinšains u. c.
Tas attiecas arī uz vārda nezāles atvasinājumu: nezāles – nezāļu ® nezāļains.
Atvasinājumi, kam pamatā ir vienskaitļa ģenitīvs, uzskatāmi būtībā par izņēmumiem, kā piemēru var minēt vārdu saule – saulains, zāle – zālains (zāle kā vienlaidu segums) u. tml.
Ar vārdu zāles (dsk. nom.) parasti saprot medikamentus, tāpēc īpašības vārdu ar -ains neatvasina.

Pareizi ir jidišs.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” norādīts – jidišs, arī idišs.
Savukārt, lai sekmētu konsekventu un pareizu nosaukumu lietojumu, 2006. gada 29. maija sēdē valodu un valodu grupu nosaukumus latviešu valodā izvērtēja un pieņēma Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija  (VVC LVEK), kas norādījusi valodas nosaukumu jidišs.
Idišs VVC LVEK izveidotajā pasaules valodu un valodu grupu nosaukumu sarakstā nav iekļauts (saraksts pieejams arī LVA tīmekļvietnē).