Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kas ir stēla?

Stēla – ‘sakrāls, memoriāls vai informatīvas nozīmes akmens stabs vai vertikāla akmens plāksne ar uzrakstu vai cilni’.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1044. lpp.

Vai var ierobežot vārda dokuments lietojumu?

Vārds dokuments tiek lietots plaši, un no valodas viedokļa tas ir daudznozīmīgs, tāpēc nozīmes ziņā nav iespējams noteikt (konkrētajā gadījumā – ierobežot) vārda lietojumu tikai kādas konkrētas nozares interesēs.

Dokuments – ‘juridiski noformēts rakstveida apliecinājums, kas noder par pierādījumu, dod (uz ko) tiesības u. tml.’; ‘rakstveida liecība, informācija; jebkurš materiāls objekts (grāmata, attēls, skaņu ieraksts), kas satur informāciju’. Piemēram, vēsturiski dokumenti.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 252. lpp.

Ko nozīmē vārds metrese?

Metrese – ‘oficiāli atzīta augstas personas mīļākā, kas sabiedrībā ieņem cienījamu stāvokli’. Piemēram, kļūt par karaļa metresi.

Cilme: no franču maîtresse ‘kundze’.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Vai latviešu literārajā valodā var teikt vadošais pētnieks?

Institūcijas (šajā gadījumā pētniecības iestādes) izmanto terminu vadošais pētnieks, kas ir apstiprināts „Profesiju klasifikatorā”.

Turklāt, tā kā tas patiešām nav viens galvenais pētnieks (salīdzinājumā, piemēram, ar galvenais ārsts), bet tomēr zemāka līmeņa speciālists (par ko liecina fakts, ka šādi pētnieki ir vairāki), arī no loģikas viedokļa šī termina lietojums sevi attaisno. Vārds vadošais ir tiešs krievu valodas vārda ведущий tulkojums, un savulaik, runājot par vadošajiem ražotājiem, vadošajiem aktieriem utt., tika ieteikts no šī kalka vairīties. Valodā ir vairāki gadījumi, kad patiešām to arī ir iespējams aizstāt, piemēram, nevis vadošie ražotāji, aktieri u. c., bet iecienītākie, populārākie, atzītie, zināmie u. tml., taču, raksturojot pētnieka statusu, šīs vārdkopas lietojums ir attaisnojams.

• Profesiju klasifikators. Pieņemts ar Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 306, kas stājas spēkā 2006. gada 9. maijā. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 2006, 626. lpp.

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt Komunikāciju akadēmija, Komunikāciju aģentūra, Komunikāciju departaments,
ja zināms, ka minētā institūcija (nodaļa) nodarbojas ar sazināšanos, informācijas apmaiņu u. tml.?

Pareizi ir Komunikācijas akadēmija, Komunikācijas aģentūra, Komunikācijas departaments.

Vārds komunikācija jālieto vienskaitlī, runājot par sazināšanos, saziņu, saskarsmi. LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi arī terminu komunikācijas teorija. Tātad vienskaitļa forma attiecīgā jēdziena izteikšanai lietojama arī terminos komunikācijas studijas, komunikācijas zinātne, kā arī zinātniskā grāda nosaukumā komunikācijas zinātņu doktors. Savukārt vārds komunikācijas (daudzskaitlī) lietojams, ja runa ir par inženierbūvēm (ceļiem, kanāliem, tuneļiem u. c.), par lielu plūsmu vadiem, tīkliem un informācijas sakaru sistēmām, elektropārvades līnijām, ūdensvadiem u. tml. tehnisko aprīkojumu.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 14. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2008, 25. lpp.