Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā lokāms uzvārds Cinkus daudzskaitlī vīriešu un sieviešu dzimtē?

N. (māsas) Cinkus; (brāļi vai brālis un māsa) Cinki
Ģ. (māsu) Cinku; (brāļu) Cinku
D. (māsām) Cinkūm; (brāļiem) Cinkiem
A. (māsas) Cinkus; (brāļus) Cinkus
I. ar (māsām) Cinkūm; ar (brāļiem) Cinkiem
L. (māsās) Cinkūs; (brāļos) Cinkos
V. (māsas) Cinkus!; (brāļi) Cinki!

• Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.

Krematorijs vai krematorija?

Pareizi ir krematorija.

Vārds krematorija latviešu valodā ir sieviešu dzimtes vārds. Visticamāk, šī vārda lietošana vīriešu dzimtē ir ieviesusies krievu valodas ietekmē, jo krievu valodā attiecīgais vārds ir vīriešu dzimtē.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 391. lpp.

Lenta vai lente?

Pareizi ir lente.

Vārds lente latviešu valodā pieder pie piektās deklinācijas, respektīvi, tam ir galotne -e. Lai gan „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” pie vārda lente norādīta arī retāk lietotā forma lenta, par literāro normu atzīstams lietvārda lente lietojums ar galotni -e. Vārds lenta – ar galotni -a – ticis aizgūts no krievu valodas, kur attiecīgais vārds beidzas ar galotni -a; turklāt šo formu stiprinājis tas, ka padomju gados Rīgā bija tekstilgalantērijas fabrika „Lenta”.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 417. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 648. lpp.

Kāds ir priekšvārda Dzintars iniciālis – Dz. vai D.?

Vārda Dzintars iniciālis ir Dz.

Termina iniciālis sākotnējā nozīme ir saistīta ar rakstīto tekstu pirmā burta izcēlumu. Iniciālis – 1. ‘vārda, uzvārda pirmais burts’. Piemēram, parakstīties ar iniciāļiem; 2. ‘lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā)’. Piemēram, citā krāsā iespiests iniciālis.  Cilme: no latīņu initialis ‘sākotnējs’. Ja vārds vai uzvārds latviešu valodā sākas ar līdzskaņu burtkopu jeb digrafu dz vai dž, tad tradicionāli iniciālī ir pieņemts lietot atbilstošo burtkopu, piemēram, Dzintra – Dz., Dzidra – Dz., Dzintars – Dz., Dzenītis – Dz., Dzilna – Dz., Džohars – Dž. Tāda lietojuma prakse ir nostiprinājusies tāpēc, ka šie līdzskaņi apzīmē vienu skaņu. Rakstītie teksti liecina, ka iniciālī, pēc XIX gadsimta vācu tradīcijas, reizēm tika atstāti vēl daži līdzskaņu burti (parasti līdz patskaņa burtam), piemēram, Fricis Bārda – Fr. Bārda, Krišjānis Barons – Kr. Barons. Mūsdienu rakstībā tāda prakse nebūtu atbalstāma.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Jeruzaleme vai Jeruzāleme?

Pareizi ir Jeruzaleme.

Jeruzāleme atspoguļo vācisko izrunu, un, ja ievērotu arī ebrejisko un arābisko, kurām šai sakarā tomēr lielāka loma, tad nepaliktu neviena zilbe (izņemot latvisko galotni), kura, pamatojoties uz izrunu kādā no valodām, nebūtu gara. Tā kā rakstība Jērūzālēme būtu pārāk sarežģīta (un vārds būtu arī grūti izrunājams), tad īpašvārdu kodificētāji, saskaņojot savu viedokli arī ar Bībeles tulkotājiem, nolēma nevienai zilbei privilēģijas nepiešķirt un palikt pie rakstības bez garumzīmēm. Tātad – Jeruzaleme. Šāda rakstība fiksēta arī 2008. gadā karšu izdevniecības „Jāņa sēta” izdotajā „Lielajā pasaules atlantā”.

• Lielais pasaules atlants. Galv. red. J. Turlajs. Rīga : SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2008, 282. lpp.