Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārda lēst pamatnozīme ir ‘rēķināt’.
 

Vārds lēst ar nozīmi ‘rēķināt’ atrodams vārdnīcās jau kopš 18.gadsimta. Mūsdienu valodas praksē, sevišķi publicistikā, pēdējās desmitgadēs lēst kļuvis par tādu kā modes vārdu, un tā nozīme ir paplašinājusies, piemēram:
‘iepriekš spriest, domāt, paredzēt’ – lēš, ka nākamais gads būs ļoti veiksmīgs;
‘plānojot, paredzot censties atrast skaitlisko vērtību’ – lēšams, ka saslimušo skaits būs lielāks nekā pērn; eksperti lēš, ka izmaksas būs ap pieciem tūkstošiem;
‘uzskatīt, minēt’ – kaimiņi lēš, ka izturēt kļuvis par grūtu, tāpēc viņa aizgājusi.

Tiesa gan, lēst lietojums kontekstā būtu jāizvērtē, jo nereti iespējams izvēlēties precīzāku, iederīgāku vārdu. Samudžinātās lēst nozīmes tekstu var padarīt grūti uztveramu.

Valodas praksē no norādāmajiem vietniekvārdiem šis, šie, šī, šīs^* reizumis tiek veidotas lokatīva formas šijā, šijās. Šādas formas sastopam arī vietumis daiļliteratūrā, piemēram, Jēkaba Janševska darbos. Latviešu literārajā valodā norādāmo vietniekvārdu lokatīva formas ir šajā, šai, šinī, šajās, šais, šinīs:

No krievu valodas aizgūtie īpašības vārdi mazskaitlīgs (krievu малочисленный) un daudzskaitlīgs (krievu многочисленный), arī apstākļa vārdi mazskaitlīgi un daudzskaitlīgi, ir kalki, to morfoloģiskā struktūra veidota pēc krievu valodas parauga, burtiski pārtulkojot vārdu sastāvdaļas (šajā gadījumā darināts saliktenis, kā arī izmantots afikss -īg-). Valodas praksē šie vārdi sastopami it bieži (vārds daudzskaitlīgs pat atrodams Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā), tomēr tos nebūtu ieteicams lietot latviešu literārajā valodā, jo pastāv citas, krietni veiksmīgākas izteiksmes iespējas:
nevis laukumā bija daudzskaitlīgs pūlis, bet laukumā bija liels pūlis;
nevis personāls ir daudzskaitlīgs, bet ir daudz darbinieku, personāls ir apjomīgs;
nevis mantojums ir mazskaitlīgs, bet mantojums ir neliels;
nevis mazskaitlīgs loms, bet mazs loms.

Vārdu atpakaļ nav vēlams lietot ar nozīmi ‘iepriekš, senāk’. Inta Freimane kalkētas formulas ar apstākļa vārdu atpakaļ min pie neīstu vārdkopu (jeb kvazivārdkopu) kalkiem: „Ir arī tādi aizgūti veidojumi, kurus grūti nosaukt par pilntiesīgām vārdkopām. Tās veidotas pēc donorvalodai tradicionālas konstrukcijas. Šis tips ir robežparādība starp morfoloģiskajiem un sintaktiskajiem kalkiem. (..) Konstatētas kalkētas formulas ar adverbu atpakaļ (krievu назад), arī angļu ago līdzīgā lietojumā) – šis adverbs ir desemantizējies un tiek lietots ar prievārdu pirms, priekš nozīmi: gadu atpakaļ, nedēļu atpakaļ u. tml., kā arī ir pilnīgi lieks: sen atpakaļ.”

Nosaukums „Prāta vētra” ir simboliskais nosaukums, kurā ar lielo sākumburtu rakstāms tikai pirmais vārds. Vārda vētra rakstījumam ar lielo sākumburtu nav pamata.
Lielo sākumburtu pārspīlējums nosaukumos, iespējams, radies citu valodu ietekmē.