Šī vietne izmanto Google Analytics sīkdatnes, lai ļautu mums labāk izprast lapas lietotāju aktivitāti. Jūs varat pieņemt vai noraidīt šīs sīkdatnes.
Pareizi ir es lēkšu.
Darbības vārda nākotnes formas darina no darbības vārda nenoteiksmes celma. Tā kā minētā darbības vārda nenoteiksme ir lēkt, nākotnē jāraksta – es lēkšu.
Vārdam pults daudzskaitļa ģenitīvā ir mija – pulšu.
Vārds pults ir sestās deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārds, un līdzīgi kā citiem sestās deklinācijas lietvārdiem tam daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija. Tātad pareizi – pulšu, nevis pultu.
Personvārdi datīvā rakstāmi Annai Grigui.
Šāda uzvārda datīva forma ir raksturīga zemgaliskajām izloksnēm.
Minēto datīva formu „atdzīvināja” Latviešu valodas ekspertu komisijā, kad tur notika diskusijas par uzvārdu rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas gramatiskajai sistēmai (sal. Lapa – Lapai, Egle – Eglei, Grigus – Grigui). Šo formu ieteica salīdzināmi vēsturiskās gramatikas speciāliste M. Rudzīte. Sieviešu dzimtes datīva forma ar galotni -ui ir sastopama jau Annas Brigaderes triloģijā „Dievs. Daba. Darbs”. Viens no tās tēliem ir Aņus. Daži piemēri:
Tad lai nāk katrs un brīnās: redz, kas tai Aņui par mantām!
Vēl trīs lietas ir Aņui, kādu nav nevienai citai sievai.
Šī sieviešu dzimtes galotne nav nekāds valodnieku „izdomājums”, bet gan sakņojas latviešu valodā, kā to apliecina arī vēsturiskās gramatikas pētījumi. Tātad:
Anda Dejus datīva formā būs Andai Dejui;
Anta Didžus – Antai Didžui;
Baiba Ledus – Baibai Ledui.
Latviešu valodā var teikt gan sivēntiņi, gan siventiņi. Tātad pareizi ir abi varianti.
Saskaņā ar mūsdienu latviešu valodā funkcionējošo derivatīvo modeli morfēma -ēn- ir viens no piedēkļiem, ko izmanto mazuļu nosaukšanai, turklāt patskanis ē netiek īsināts. Vārds sivēntiņš ir darināts no vārda sivēns, izmantojot interfiksu -t- un tipisko deminutīvpiedēkli -iņ- (citviet to dēvē par paplašināto piedēkli -tiņ-). Ir valodnieki, kas uzskata: ja aiz piedēkļa -ēn ir paplašinātais piedēklis -tiņ-, tad piedēklī ir īss -e. Piemēram, kucentiņš, meitentiņš, siventiņš. Sastopams arī deminutīvs sivēniņš – motivētājcelmam sivēn- pievieno deminutīvpiedēkli -iņ-.
Pareizi ir izlēcējs.
Darītājvārdus – galvenokārt personu apzīmēšanai – atvasina no bezpiedēkļa verbu pagātnes celma, piemēram, lēc-u, lēc-ējs, lēc-ēja; pļāv-u – pļāv-ējs, pļāv-ēja; gāju – gāj-ējs, gāj-ēja.
Tātad izlēcējs (skrējējs, lējējs, smēlējs), nevis izlecējs.
Vārdam izlēcējs ir arī nozīme – ‘cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi’.
