Valodas konsultācijas

Nu, ko tu gudro jaunu kalendāru? – ko nozīmē frazeoloģisms gudrot jaunu kalendāru?

Jautājums

Nu, ko tu gudro jaunu kalendāru? – ko nozīmē frazeoloģisms gudrot jaunu kalendāru?

Atbilde

Gudrot jaunu kalendāru nozīmē 'lieki prātot'.

Šāds frazeoloģisms sastopams periodikā, un tas fiksēts arī Latviešu frazeoloģijas vārdnīcā kā sarunvalodā sastopams frazeoloģisms ar ironisku nokrāsu.

Piemēram:
.. Nu, ko tu gudro jaunu kalendāru? Kas Liepiņu Kristinei vainas? Iznesīga meita, kaut ar pamatskolu, bet izskatās akurāt kā ģimnaziju beigusi! (Aizsargs, Nr. 12, 01.12.1933.)
– Negudro jaunu kalendāru, bet iedzer! – Ēriks mudināja. (Lācis, V. Kopoti raksti, VIII sējums. Rīga, Liesma, 1973, 115. lpp.)

Avoti

Laua, A., Ezeriņa, A., Veinberga, S. Latviešu frazeoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2000, 499. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Frazeoloģismi Ironiskais stils

Kas ir profilakse?

Jautājums

Kas ir profilakse?

Atbilde

Profilakse – ‘pasākumi, kurus veic, lai novērstu kaut ko nevēlamu’. Piemēram: medicīnā – gripas profilakse; tehnikā – akumulatora profilakse; sabiedrībā – noziegumu profilakse.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 605. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 400. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Svešvārdi Termini Vārda skaidrojums

Ko nozīmē uzvārdos bieži sastopamais vārds vītiņš?

Jautājums

Ko nozīmē uzvārdos bieži sastopamais vārds vītiņš?

Atbilde

Vītiņš ir neliels ķauķīšu dzimtas dziedātājputns.

Vītiņš, arī vītītis – ‘mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem’.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 552. lpp.
Latvijas putni: vītītis
Baumanis J., Klimpiņš V. Putni Latvijā. Palīgs putnu novērošanai dabā. Rīga : Zvaigzne ABC, 2016, 190. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums

Mārtiņos mēdz ēst ēdienu, kuru apvidvārdā sauc spudiņš. Kas tas ir?

Jautājums

Mārtiņos mēdz ēst ēdienu, kuru apvidvārdā sauc spudiņš. Kas tas ir?

Atbilde

Spudiņš ir aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas.

Spudiņš, arī spudiņi, skudiņi, spudas ir aukstā gaļa, ko „vāra no lopu iekšām, kājām un galvas, tā, ka gaļa no kauliem atlobāma, pēc kam to sakapā un pa otru reizi vāra, kamēr paliek bieza. Pēc vārīšanas gaļu noliek vēsā vietā, lai sarecē. Tādu sarecējušu virumu Kuldīgas apkārtnē sauc par drebeni jeb drebeņu zupu. Vecumniekos to vārīja no kumosos sagriezta govs vidus, kuram otrreiz vārot pielika klāt kartupeļus. Odzienā tos sauc par skudiņiem un vāra no aitu vai cūku kājām, galvas un zarnām. (..) Madlienā spudiņus pagatavo no novārītiem, sašķaidītiem kartupeļiem un sakasītām siļķēm, ko sajauktus pannā izcep”. (Dienas Lapa, 1891, 4)

Mārtiņos līdzīgi ēdieni tika celti galdā dažādos reģionos. Atšķīrās gan to sastāvdaļas, gan nosaukumi, piemēram: drebene, galerts, kopķēzis, kvašeline, recenis, studinis, šilts, trīcekls, zilcs.

Avoti

Kursīte, J. Virtuves vārdene. Rīga : Rundas, 2012, 785.–786. lpp.
Latviešu valodas vārdnīcu serveris: spudiņš
Mīlenbahs. K. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca = Lettisch-deutsches Wörterbuch / rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV sēj. Rīga : Izglītības ministrija; Kultūras fonds, 1923, 1028. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Apvidvārdi

Kā zinātniski sauc mājvārdus?

Jautājums

Kā zinātniski sauc mājvārdus?

Atbilde

Mājvārdus var saukt gan par oikonīmiem, gan oikodomonīmiem.

Oikonīms – ‘vietvārda paveids, kas nosauc apdzīvotu vietu, piemēram, Rīga, Bēne, Ragaciems, Ņujorka’. Latviešu onomastikā par oikonīmiem pieņemts uzskatīt arī mājvārdus. Oikodomonīms – ‘vietvārda paveids, kas nosauc atsevišķu ēku (parasti pilsētā vai ciematā), piemēram, Benjamiņa nams, Tiesu nams, Stūra māja’.

Avoti

Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 267. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Aizguvumi Termini Vārda skaidrojums

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze