Valodas konsultācijas

Balvu saņems Valts Ķerus. Vai balvu piešķir Valtam Ķerus, Ķerum vai Ķerusam?

Jautājums

Balvu saņems Valts Ķerus. Vai balvu piešķir Valtam Ķerus, Ķerum vai Ķerusam?

Atbilde

Balvu piešķir Valtam Ķerum.

Vīriešu personvārdi – gan vārdi, piemēram, Ingus, Mikus, gan uzvārdi, piemēram, Končus, Ķerus – ar galotni -us lokāmi tāpat kā citi 3. deklinācijas sugasvārdi, piemēram, ledus vai medus. Sal.:
tas ir ciets ledus, tas ir Valdis Končus;
ledus skulptūras, Ingus dokumenti;
medum piemīt daudz labu īpašību, Mikum ir daudz draugu;
es ēdu medu, es redzu Jāni Ķeru;
dzersim tēju ar medu, satiksimies ar Jāni Ķeru;
zieds iesalis ledū, Ingū pukst laba sirds;
ledu, kamdēļ nekūsti vēl?, Miku, steidzies mājup!

Avoti

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 39. lpp.
Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Formveidošana un vārddarināšana Personvārdi Sugasvārdi Locījumi

Kā zinātniski sauc mājvārdus?

Jautājums

Kā zinātniski sauc mājvārdus?

Atbilde

Mājvārdus var saukt gan par oikonīmiem, gan oikodomonīmiem.

Oikonīms – ‘vietvārda paveids, kas nosauc apdzīvotu vietu, piemēram, Rīga, Bēne, Ragaciems, Ņujorka’. Latviešu onomastikā par oikonīmiem pieņemts uzskatīt arī mājvārdus. Oikodomonīms – ‘vietvārda paveids, kas nosauc atsevišķu ēku (parasti pilsētā vai ciematā), piemēram, Benjamiņa nams, Tiesu nams, Stūra māja’.

Avoti

Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 267. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Aizguvumi Termini Vārda skaidrojums

Lūdzam šajā tikšanās piedalīties visus dalībniekus! Vai vārds tikšanās locīts pareizi?

Jautājums

Lūdzam šajā tikšanās piedalīties visus dalībniekus! Vai vārds tikšanās locīts pareizi?

Atbilde

Vārdam tikšanās lokatīva formas nav, un teikums būtu pārveidojams, piemēram: Lūdzam šajā tikšanās reizē piedalīties visus dalībniekus!

Atgriezeniskajiem lietvārdiem ir galotne -ās. Tie atvasināti no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, izmantojot piedēkli -šan-:
tikties – tikšanās,
smieties – smiešanās,
tuvoties – tuvošanās.
Locīšanā atgriezeniskie lietvārdi ir defektīvi – tiem nav pilnas paradigmas: trūkst abu skaitļu datīva un lokatīva, kā arī daudzskaitļa instrumentāļa formu. Valodas praksē locījumu trūkums mēdz radīt grūtības, un nereti jāizvēlas cita veida konstrukcija:
~~šajā vienošanās lietotie saīsinājumi~~ – šīs vienošanās tekstā lietotie saīsinājumi, šajā vienošanās dokumentā lietotie saīsinājumi;
~~Guntis ļoti gatavojās šai uzstāšanai~~ – Guntis ļoti gatavojās šai uzstāšanās reizei, Guntis ļoti gatavojās, lai uzstātos.

Lūk, atgriezeniskā lietvārda tikšanās locīšanas paradigma.

	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs. Kas?	tikšanās	tikšanās
Ģenitīvs. Kā?	tikšanās	tikšanos
Datīvs. Kam?	–	–
Akuzatīvs. Ko?	tikšanos	tikšanās
Instrumentālis. Ar ko?	ar tikšanos	–
Lokatīvs. Kur?	–	–
Vokatīvs. –	tikšanās!	tikšanās!

Avoti

Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 92. lpp.
Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 366. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 53. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Locījumi Formveidošana un vārddarināšana

Kā pareizi rakstīt latviešu valodā – angoras vilna vai Angoras vilna?

Jautājums

Kā pareizi rakstīt latviešu valodā – angoras vilna vai Angoras vilna?

Atbilde

Pareizi ir angoras vilna.

Īpašvārdi ir daudzu terminu sastāvā, bet dažkārt tie zaudējuši īpašvārda nozīmi. Jaunākajā „Latviešu valodas gramatikā” norādīts: „[..] laika gaitā vārdkoptermina pirmais komponents īpašvārds zaudē savu sakaru ar nosaukto personu vai vietu un pilnībā apelativējas, piemēram, Alpu vijolīte ® alpu vijolīte”.
Līdzīgi ir arī ar vēsturisko nosaukumu angoras vilna: lai gan sākotnēji truši ar pūkaino un silto vilnu patiešām nākuši no vēsturiskās Angoras Turcijā, mūsdienās atvasināto nosaukumu ir tik daudz (angoras vilna, angoras cimdi u. tml.), ka īpašvārds jau sen zaudējis savu sākotnējo vietas nozīmi.

Avoti

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 205. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Mazie sākumburti Sugasvārdi Vārdu saskaņošana

Kā pareizi rakstīt: Denges vai denges vīruss?

Jautājums

Kā pareizi rakstīt: Denges vai denges vīruss?

Atbilde

Pareizi ir denges vīruss.

LZA Terminoloģijas komisijas un Medicīnas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. habil. med. prof. M. Baltiņš norāda, ka vārds denge, ko latviski bieži vien lieto ģenitīvā vārdkopterminā denges drudzis (lat. febris dengue; angļu dengue fewer, bet mēdz lietot arī vienkārši dengue gan latīņu, gan angļu valodā), nav īpašvārds, tādēļ tas nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Šīs slimības apzīmējums ar spāņu valodas starpniecību ir ienācis no svahili valodas, kur vārds dinga apzīmējis ļaunu garu izraisītu slimību. Kļūdainā rakstība daudzu Latvijas iestāžu mājaslapās skaidrojama ar faktu, ka starptautiskajā slimību klasifikācijā (SSK-10) katras diagnozes pirmais vārds gan trīszīmju, gan četrzīmju kodu sarakstā allaž tiek rakstīts ar lielo sākumburtu neatkarīgi no tā, vai tas ir īpašvārds vai nav.

Lingvistiskās tēmas

Mazie sākumburti Sugasvārdi Termini Vārdu saskaņošana

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze