Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

„Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” vārds skaidrots: drastisks (< gr. drastikos ‘enerģisks’) – 1. ‘radikāls, krass’; 2. ‘tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība, arī draiskulība’.

Šajā vārdnīcā vārdam ir divas pretējas nozīmes, un abas no tām minētajā teikumā iederas, proti, izturēšanās var būt radikāla, krasa, taču arī pārgalvīga, nenopietna. Savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam norādīta tikai viena nozīme – ‘tāds, kur izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība’. Līdzīgi vārds skaidrots arī „Latviešu valodas vārdnīcā” – ‘bezbēdīgs, jautrs, bravūrīgs; parupjš’.
Tātad latviešu valodas vārdnīcās vārdam minēta tikai viena nozīme, bet svešvārdu vārdnīcā – divas. Lai nerastos šāda situācija, jāizvairās lietot vārdu ar tik dažādām nozīmēm, it sevišķi, ja no teikuma, bez plašāka konteksta, nav saprotams, kādā nozīmē vārds ir lietots.

Kasko ir kravu transportlīdzekļu apdrošināšana – ‘visu veidu kravu pārvadājumu transportlīdzekļu (kuģu, lidmašīnu, automobiļu, dzelzceļa u. c.) apdrošināšana pret varbūtējiem nelaimes gadījumiem’. Tā kā skaidrojums dots bez jebkādas norādes par iespējamu saīsinājumu un tā skaidrojumu, vārds kasko nav uzskatāms par saīsinājumu.

Savukārt vācu valodā termina Kaskoversicherung daļa kasko ir aizgūta no spāņu valodas, kurā casco nozīmē ‘galvaskauss; ķivere; kuģa korpuss’. Tā, sākotnēji domājot tikai par paša automobiļa korpusa apdrošināšanu, vārds ienācis Eiropas valodās (un aizgūts arī latviešu valodā) jau ar paplašinātu nozīmi, kas skaidrota vārdnīcā.

Pareizi ir abi varianti – gan bohēmists, gan bohēmietis.

Lietvārdi ar izskaņu -ists apzīmē personas pēc to sociālā stāvokļa, attieksmes pret kādu sabiedriski ideoloģisku, zinātnes vai mākslas virzienu, pēc šo personu darbības vai profesijas u. tml. – piemēram, sambists, budists, studists, čekists, metālists, korists, adventists. Lietvārdi ar izskaņu -ietis nosauc personu atbilstoši cilmes vietai, dzīvesvietai, piederību pie kāda kolektīva, piemēram, vefietis, dinamietis, arī piederīgos kādam sabiedriski ideoloģiskam vai zinātniskam virzienam u. c. – ulmanietis, saskaņieši.

Relevants (angļu relevant < vidusl. lat. relevans (relevantis) ‘atvieglots; samazināts’) – ‘tāds, kas noteiktā laikā, vietā vai aspektā ir svarīgs, nozīmīgs (kam)’; lingv. ‘nozīmīgs, tāds, kas spēj kalpot valodas vienību atšķiršanai’.

Relevanta informācija – informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga; relevants dokuments – dokuments, kas jēdzieniski atbilst informācijas sistēmas lietotāja pieprasījumam.

Pēc izlaiduma daudzi jaunieši sāks patstāvīgu dzīvi.
 

Vārds patstāvīgs nozīmē ‘tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem’:
skolēni mācās domāt patstāvīgi, nevis nekritiski pieņemt citu viedokli;
jaunais puisis nu vairs nebija tikai mākslas students, bet gan kļuvis par patstāvīgu mākslinieku;
sākumā darbiniekam ir daudz neskaidrību, tāpēc bieži tiek lūgta palīdzība kolēģiem, taču drīz vien viņš spēj strādāt patstāvīgi.
Vārds pastāvīgs nozīmē ‘nepārtraukts, nemainīgs, regulārs’:
jau nedēļu pirms uzstāšanās mani pārņem pastāvīgs uztraukums, kas moka kā dienā, tā naktī;
kafejnīcā sastopami vairāki pastāvīgie apmeklētāji, piemēram, Anna šurp ik nedēļas nāk jau desmit gadu;
Jānis pastāvīgi strādā, reti redzams mājās, arī tad mūždien iegrimis dokumentos.