Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārdu savienojumā pacelt jautājumu vārds pacelt ir semantiskais kalks – pēc citas valodas parauga pārņemta vārda nozīme. Semantiskos kalkus bieži aizgūst tēlainības dēļ, jo veidojas pārnestās nozīmes. Tā, piemēram, vārda pasvītrot konkrētā nozīme ‘pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu’ pēc satura un pēc attiecīgā tēla atbilst aizgūtajai nozīmei ‘uzsvērt, izcelt’ (krievu подчеркнуть, vācu unterstreichen).
Vārdu savienojuma pacelt jautājumu lietojums nav vēlams latviešu literārajā valodā, un tā vietā labāk lietot izvirzīt jautājumu, ierosināt jautājumu, aktualizēt jautājumu/problēmu u. tml.

Vārds planks/planka, attiecināts uz vingrojumu, ir uzskatāms par sarunvalodas vārdu, tiešu pārcēlumu no angļu vārda plank. Latviešu sporta terminoloģijā šis vingrojums jeb stāvoklis tiek saukts par balstu. Tas ir balsts guļus (arī balsts guļus uz apakšdelmiem).
Šobrīd vārds planks/planka tiek bieži lietots (piemēram, planka izaicinājums, taisām planku pareizi u. tml.), taču, tā kā vingrinājuma nosaukums balsts (precīzāk, balsts guļus) ir jau labi pazīstams un lietots ne tikai sporta terminoloģijā, bet arī vispārlietojamā leksikā, to ieteicams lietot literārajā valodā arī turpmāk.

Sociālais tīkls ir struktūra, kas savieno indivīdus (piemēram, cilvēkus, kas ir pazīstami vai kas savā starpā sazinās). Sociālais tīkls ikvienam indivīdam ir neatkarīgi no tā, vai indivīds lieto internetu vai ne. Sociālais tīkls var būt kolēģi, draugi, teātra pulciņa biedri: visi, ar kuriem esam mijiedarbē – sazināmies, dalāmies ar ziņām, kopīgi apmeklējam pasākumus utt.

Sociālie mediji ir daudzveidīgs saziņas līdzekļu kopums, kas var būt gan tīmekļa vietnes, gan mobilās ierīces lietotnes formā, gan abās formās.

Galvenie sociālo mediju paveidi ir:

Tātad sociālo tīklu vietne ir viens no sociālo mediju paveidiem: sociālo tīklu vietnes pašas nav tīkli, bet tīklus tajās veido lietotāji.

Darbības vārdu zvanīt atvasina ar dažādiem priedēkļiem. Piemēram, iezvanīt – ‘zvanot signalizēt par kaut kā sākumu’, izzvanīt – ‘zvanot paziņot par kaut kā beigām’, nozvanīt – ‘zvanīt un pārstāt zvanīt’, piezvanīt – ‘zvanot (pa telefonu), noraidīt signālu, lai uzsāktu sarunu’. Sarunvalodā vārda piezvanīt vietā mēdz lietot divus citus atvasinājumus: pazvanīt un uzzvanīt. Jāatceras, ka pazvanīt nozīmē ‘neilgu laiku zvanīt’, piemēram:
pulksten divos kāds pazvanīja pie durvīm,
vecais vīrs pazvanīja zvaniņu, un suns bija klāt.
Savukārt uzzvanīt atrodams Mīlenbaha un Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” ar nozīmi ‘zvanīt’, ‘zvanot modināt’. Lai nosauktu zvanīšanu pa telefonu, šis atvasinājums literārajā valodā nebūtu lietojams.

Vārds plus ir apstākļa vārds, kuru lieto:
starp diviem skaitļu apzīmējumiem – pieci plus divi;
skaitļa apzīmējuma priekšā, norādot uz pozitīvu lielumu – plus pieci grādi.
Vārds pluss ir lietvārds, kuru lieto:
saskaitīšanas zīmes vai pozitīva lieluma apzīmējuma nosaukšanai – matemātikā atņemšanas darbībai tiek lietots mīnuss, bet saskaitīšanas – pluss;
pozitīvas parādības, vēlamas īpašības apzīmēšanai – Aigara pluss ir labās organizatora spējas.