Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Cilvēks, kurš nodarbojas ar korupciju vai tai pakļaujas, ir koruptants.
 

Lietvārds korupcija nozīmē 'dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u.tml. uzpirkšana, piekukuļošana'. Tas ir aizguvums no latīņu vārda corruptio ar nozīmi 'bojāšana', 'uzpirkšana'. No vārda korupcija atvasināti tādi vārdi kā koruptīvs (senāk arī korupts) – 'saistīts ar korupciju, tai raksturīgs' (piemēram, Jānis ir pieķerts koruptīvā pārkāpumā), kā arī koruptants – 'cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai' (piemēram, Jānis ir koruptants).

'Savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi), uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem', arī 'iesaistīt korupcijā' nozīmē korumpēt (pamatā ir latīņu vārds corrumpere ar nozīmi ‘bojāt; kārdināt’). No darbības vārda atvasināts divdabis korumpēts – 'tāds, kas ir iesaistīts korupcijā' (piemēram, Jānis ir korumpēts mērs), arī korumpētība – 'pērkamība vai uzpirktība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos'. Cilvēks var arī korumpēties – ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot.
Bieži dzirdētais vārds korumpants droši vien darināts no darbības vārda korumpēt, tomēr, lai nosauktu ar korupciju saistītas personas, veidojams atvasinājums no lietvārda korupcija, tātad tie ir koruptanti.

Pareizi ir abējādi: pieskaitīt grupai un pieskaitīt pie grupas.

Vārds pieskaitīt ar nozīmi 'skaitot pievienot (pie kā, kam klāt), iekļaut (kādā kopumā)' vai 'ierindot kādā klasifikācijas grupā' piesaista netiešo objektu, kas izteikts vai nu ar datīvu, piemēram, pieskaitīt grupai, pieskaitīt virzienam, vai prievārdisku savienojumu – pieskaitīt pie grupas, pieskaitīt pie virziena.

Vārds neparko ir apstākļa vārds (citos avotos arī partikula) ar nozīmi 'nekādā gadījumā', 'nekādā ziņā', arī 'nekādi': viņš neparko negribēja braukt prom; domas man neparko neliek mieru; Jānis neparko nevarēja atcerēties ielas nosaukumu.
Savukārt vārdu savienojums ne par ko ir vārdu savienojuma par ko noliegums: es ne par ko citu nedomāju – tikai par tevi; Jānis ir mierīgs un ne par ko neuztraucas.

Jā, mēs drīkstam apsveikt ar kādu notikumu.

Latviešu valodā aiz vārda apsveikt (reizēm arī sveikt) parasti lietojams lokatīvs: apsveikt dzimšanas dienā; apsveikt Lieldienās utt. Sveicot svētkos, nav vēlams lietot prievārdu ar, tātad aplami būtu teikt: apsveikt ar dzimšanas dienu; apsveikt ar Lieldienām.
Ja mēs kādu sveicam nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, drīkstam lietot arī konstrukciju ar prievārdu ar: apsveikt ar meitiņas piedzimšanu; apsveikt ar skolas beigšanu; sveikt prezidentu ar stāšanos amatā u.tml.
Reizumis prievārdiskās konstrukcijas vietā var lietot arī konstrukciju ar nelokāmo divdabi: sveicam prezidentu, stājoties amatā; apsveicam, skolu pabeidzot. Šajos izteikumos ir absolūtā datīva konstrukcijas – divdabja teiciena paveids, kuru veido nelokāmais divdabis ar -ot, -oties un ar kuru izteiktajai darbībai ir savs patstāvīgs, no teikuma galvenās darbības otršķirīgs rādītājs. Absolūtā datīva kontrukciju darītājs ir izteikts ar datīva locījuma vārdformu, taču dažkārt darbības veicēju var arī neminēt, ja tas saprotams no konteksta un situācijas, proti: sveicam prezidentu, [viņam] stājoties amatā; apsveicam, [tev] skolu pabeidzot.