Uzrunājot rakstām un sakām:
Gint, Ingus, Juri, Ingu, Elīna, Skaidrīte!
Uzrunājot cilvēkus vai dzīvniekus, lietojams vokatīva locījums.
Vienskaitļa vokatīva izteikšanas līdzekļi latviešu valodā ir dažādi.
1. deklinācijas lietvārdiem:
vokatīvs ir vienāds ar nominatīvu draugs!, dēls!, sniegs!;
vokatīvs ir bez galotnes:
lietvārdiem ar izskaņu -ājs, -tājs, -ējs, -nieks, -ums, -ēns, -iņš: skolotāj! kalēj! skolniek! kaķēn! bērniņ!,
dažiem citiem lietvārdiem: ābol!, ozol!, zēn!. Dažiem lietvārdiem vokatīvā iespējamas paralēlformas: tēvs! // tēv!,
vokatīvs ir bez galotnes visiem īpašvārdiem: Kaspar! Gint! Robert Janson!.
2. deklinācijas lietvārdiem:
lietvārdiem ar galotni -is vokatīvā ir galotne -i: kaķi!, gulbi!, Andri! (formāli tas sakrīt ar akuzatīvu);
lietvārdiem ar galotni -s vokatīvs ir vai nu vienāds ar nominatīvu, vai bezgalotnes forma: akmens! // akmen!, rudens! // ruden!. Lietvārda suns vokatīva forma sakrīt ar nominatīvu: suns!;
deminutīviem ar izskaņu -ītis ir bezgalotnes formas: kaķīt!, gulbīt!, Kārlīt!;
dažiem lietvārdiem iespējamas paralēlformas: brāli! // brāl!, tēti! // tēt!, Pēter! // Pēteri!.
3. deklinācijas lietvārdiem:
vokatīvā ir galotne -u: Edžu! Miku! lietu!.
4. un 5. deklinācijas lietvārdiem:
vokatīvs parasti sakrīt ar nominatīvu: Laura!, liepa!, puika!, zeme!, Liene!;
lietvārdiem ar izskaņām -iņa, -īte ir bezgalotnes forma: māsiņ!, Lauriņ!, saulīt!, Dacīt! ;
dažiem lietvārdiem vokatīvā iespējamas paralēlformas: māsa! // mās!, meita! // meit!, Līvija! // Līvij!, Elīna! // Elīn!, Kristīne! // Kristīn!, Skaidrīte! // Skaidrīt!.
6. deklinācijas lietvārdiem:
vokatīvs parasti sakrīt ar nominatīvu: sirds!, klints!. Tas attiecas arī uz personvārdiem, t.i., uzvārdiem.
