Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Zīme & nozīmē ‘un’.

Atbildēt uz jautājumu, kāpēc lieto šo zīmi, nav iespējams. Tad būtu jāatbild, kāpēc daudzi latvieši vispār ir tik naski uz anglisko, anglismiem un, protams, arī angliskajiem saīsinājumiem.
Kurš atbildēs, kāpēc latviešu dziedātāji veido angliskus skatuves vārdus, īpašnieki – firmu nosaukumus? To nosaka laikmeta stils, mode, turklāt nav jau aizliegts to darīt. Reģistrējot uzņēmumu, nosaukumā jābūt latviešu vai latīņu alfabēta burtiem. Taču ļoti daudzi uzskata, ka tieši angliskais rakstības veids sekmē publicitāti arī ārpus Latvijas, turklāt netraucē ne valodai, ne konkrētajā gadījumā – grupu nosaukumiem.
Kad 20. gs. 90. gados strauji ienāca viss angliskais, tostarp arī saīsinājumi, starptautiskā zīme & kļuva visai izplatīta. Viens no uzņēmumiem, kas savu nosaukumu sāka šādi rakstīt, bija arī uzņēmējs R. Gerkens veikala nosaukumā „Gerkens & Co” (tulkojumā „Gerkens un kompānija”).

Atdalošā kociņa nosaukumam atbilst vārds starplika.

Starplika –  ‘priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste’.

Abus nosaukumus – gan Centrālāzija, gan Vidusāzija – var lietot paralēli.

Šo jautājumu komentē bijušais VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijas priekšsēdētājs O. Bušs: „Ar jēdzienu Vidusāzija saprot bijušās PSRS Vidusāzijas republikas (ieskaitot Kazahstānu, kas PSRS laikos tika parasti minēta atsevišķi), bet Centrālāzijā – papildus šīm – ietilpst arī dažas valstis uz dienvidiem no bijušās PSRS robežas, piemēram, Afganistāna.
Izmantojot nosaukumu Centrālāzija, attiecīgās teritorijas robežas nav tik skaidri noteiktas kā Vidusāzijas gadījumā.
Tā kā šie nosaukumi nav stingri definēti, abus apzīmējumus var lietot praktiski pamīšus (līdzīgi notiek arī ar Viduseiropu un Vidusameriku).”

Defises lietojumam šādos nosaukumos nav pamata.

A. Blinkena norāda: „Defisi lieto šifrētos nosaukumos starp šifra burtiem vai īpašvārdu un numuru dažādu mašīnu, aparātu, preparātu u. tml. apzīmēšanai”.
Lai gan padomju laikā, kā arī 20. gs. beigās šādas konstrukcijas bija ierastas, piemēram, Izcilnieks-1995; sacensības „Ķegums-1998” un ieradumam ir liels spēks, pamatojoties uz skaidrojumu, minētajos piemēros defises lietojumam nav pamata.

Šis gadījums interpunkcijas praksē ir problemātisks.

Tāpat kā kopā ar pievienotajiem vārdiem veido t. s. pielīdzinājumu. „Atkarā no izsakāmā satura niansēm šādus pielīdzinājumus atdala vai neatdala ar pieturzīmēm. [..] Ja šis pielīdzinājums tiek intonatīvi atdalīts no pārējiem teikuma vārdiem un dots blakus kā piebildums, to atdala ar pieturzīmēm no abām pusēm. Ūdeņi, tāpat kā cilvēka seja, rāda gan priekus, gan bēdas (M. Birze). Ja šāds pielīdzinājums var būt jēdzieniski (un arī intonatīvi) ar pamatjēdzienu saistīts ļoti cieši – kā veida apstāklis, tad to ar komatiem neatdala. Zeme tāpat kā citas planētas augusi, atsevišķiem gabaliem salīpot. Nereti pieturzīmes pielīdzinājuma atdalīšanai atkarā no satura niansēm var būt fakultatīvas.”