Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Vārds bebrs izrunājams ar plato patskani e.
Pirmās deklinācijas lietvārdos un vārdos, ko loka pēc pirmās deklinācijas parauga, lieto plato patskani e, piemēram, (iz)mērs, audekls, tēls, arī tēvs un dēls. Iespējams, ka šaurā e izrunu sekmējis nepareizs uzskats, ka vārds bebrs ir otrās deklinācijas lietvārds ar galotni -is.
V. Strautiņa un Dz. Šulce norāda: „Vārdam bebrs konstatējamas ne tikai nepareizas locījumu formas (nepareizi: bebris, bebrim, bebri), bet arī platā patskaņa e vietā tiek runāts šaurs e. Pašreiz norma nosaka visās 1. deklinācijas lietvārdu formās lietot plato patskani, arī bebra, bebram, bebru, bebri, bebriem, saliktenī – bebrāda u. c.”
Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” norādīts, ka vārds bebrs, arī bebrāda, bebrukārkliņš izrunājami ar platu patskani e. Savukārt sieviešu dzimtes uzvārds Bebre ir piektās deklinācijas lietvārds, un šajā gadījumā šaurā e lietojumu nosaka galotne -e.
- Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 29. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 122. lpp.
Mets – ‘kāda (parasti mākslas) darba sākotnējais variants; skice; zīmējums, pēc kura veido, piemēram, skatuves dekorācijas, lietišķās mākslas darbu’.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 454. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 644. lpp.
I. Freimane norāda: „Latviešu valodā pēc tradīcijas svešus īpašvārdus drīkst izrunāt ar pirmās zilbes uzsvaru neatkarīgi no uzsvara oriģinālvalodā. Ir atļauts paturēt arī oriģinālvalodas uzsvaru, tādā gadījumā šis uzsvars ir jāzina, turklāt tas jāsaglabā visos locījumos. Jāņem vērā, ka valodas lietotājam uzsvara lietošanā jābūt konsekventam – vienā un tajā pašā sarunā, lekcijā u. tml. nedrīkst izmantot atšķirīgus uzsvara atveides principus.” Arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā” noradīts, ka iespējami divi izrunas paralēlvarianti – pirmās zilbes uzsvars un oriģinālvalodas uzsvars.
- Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 430. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 921. lpp.
Vārds Berlīne izrunājams ar šauro patskani e.
Latviešu literārās valodas norma internacionālismu (arī citvalodu īpašvārdu) izrunā neatkarīgi no pozīcijas nosaka šaura patskaņa lietojumu. Valodai attīstoties, ir bijis periods, kad aizgūtos vārdos, „kur e skaņas ir tautosillabiska r priekšā, literārā valodā sastopamas zināmas svārstības”. Laika gaitā literārajā valodā ir nostiprinājies viens no izrunas variantiem. Dažus internacionālismus ar tautosillabisku skaņu kopu -er- izrunā ar plato patskani, ko skaidro ar vācu valodas ietekmi, piemēram, koncerts, nervs, persona. Tie pašreiz ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”. Ar plato patskani skaņu kopā -er- izrunā arī dažus Vācijas vietvārdus, piemēram, Bernava, Bernburga. Vārda Berlīne izruna „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” ir dota ar šauro patskani, līdzīgi būtu izrunājams arī vārds berlīnieši. Taču savulaik izruna ar plato patskani ir bijusi normai atbilstīga, un tāpēc to joprojām var saklausīt vecāka gadagājuma cilvēku (arī aktieru un diktoru) runā.
- Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 45. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 898. lpp.