Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir holandiešu valoda, nevis nīderlandiešu vai nederlandiešu valoda.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” norādīts – nīderlandiešu jeb holandiešu valoda.
Savukārt, lai sekmētu konsekventu un pareizu nosaukumu lietojumu, 2006. gada 29. maija sēdē valodu un valodu grupu nosaukumus latviešu valodā izvērtēja un pieņēma Latviešu valodas ekspertu komisija, kas norādījusi: holandiešu valoda (nevis nederlandiešu vai nīderlandiešu).
Holandiešu valoda ir arī iekļauta VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas izveidotajā pasaules valodu un valodu grupu nosaukumu sarakstā.

Nosaukums rakstāms šādi: Gaujas Nacionālais parks.

Vairākvārdu nosaukumos, kuros ir vārds centrālais, nacionālais, olimpiskais, pasaules, republikas, starptautiskais, tautas, valsts ar lielo sākumburtu raksta pirmo vārdu aiz īpašvārda (personvārda vai vietvārda), piemēram, Rīgas Centrālā bibliotēka, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Ventspils Olimpiskais centrs, Rēzeknes Tautas teātris, Latvijas Valsts standarts.
Tātad šāds princips ievērojams arī nacionālo parku nosaukumu pareizrakstībā: Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Tingvetlira Nacionālais parks u. c.

Priekšvārdu pamatā ir grieķu priekšvārds Georgios, kas cēlies no grieķu vārda georgos ar nozīmi ‘zemkopis’.
Georgi, Jurģi un Juri vārda dienu svin 23. aprīlī. Šajā dienā neiekļauto vārdu vidū arī ir vairāki priekšvārdi, kuru izcelsme ir līdzīga:
Džordžs, Georgijs, Irži, Jurands, Juranta, Jureks, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs.   

Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)

Komatu lietojums atkarīgs no vārda respektīvi nozīmes.

Vārdu respektīvi (saīsinātā formā resp.) atdala ar komatiem, ja tas lietots ar nozīmi ‘tas ir’, ‘proti’, ‘tātad’ un vārds ievada paskaidrojošu iespraudumu, kas konkretizē vai paskaidro iepriekš nosaukto jēdzienu. Šādos gadījumos komats vajadzīgs arī aiz paskaidrojošā iesprauduma:

Nesavrupina, respektīvi, neatdala ar komatu, dažus vārdus.

Ar Raiņa dramatisko literatūru, respektīvi, lugām, lielākoties iepazīstamies teātru uzvedumos.

Ja, nākot vai ejot, kāds atskatīsies, respektīvi, sāks šaubīties, tad paši dievi vairs nevarēs līdzēt.
Ņemot vērā Sarkanās armijas pārspēku gan Kurzemē, gan aiz austrumu robežas, gan dienvidos, respektīvi, Lietuvā, tika pieņemts lēmums neizrādīt pretošanos no valdības puses.

Lakstīgalas pusbrālis, respektīvi, melnais purva strazds, arī ir liels dziedātājs.

Vārda respektīvi priekšā komats vajadzīgs arī tad, ja tas ievada teikuma komponentu vai ir uz tā robežas:

No pārējiem vārdiem respektīvi neatdala ar komatiem, ja tam ir saikļa ‘vai’ nozīme un neveidojas paskaidrojoša vārdu grupa, proti, respektīvi lietots starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem:

 

Jāpiebilst, ka ar nozīmi ‘vai’ respektīvi lieto retāk nekā ‘tas ir’ – droši vien tāpēc, lai izteikuma saturs nebūtu pārprotams vārda atšķirīgo nozīmju dēļ.