Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Abi vārdi – gan štrauss, gan strauss – ir atzīstami par barbarismiem, ko pareizā latviešu valodā nebūtu ieteicams lietot.

Latviešu valodā būtu jāsaka bēru pušķis. Vārdi štrauss un strauss ir aizgūti no vācu valodas (der Strauss ar nozīmi ‘pušķis’).

Pareizi ir piraija.

Plēsīgā karpu dzimtas zivs piraija (port. piranha), kas dzīvo Dienvidamerikā, bet 2008. gada vasarā tika izmakšķerēta kādā Daugavpils dīķī, rakstāma piraija. Pārējie sastopamie zivs nosaukumi piraja, piranja, piraņa nav atzīstami par pareiziem.  

Pareizi ir atkritumu spainis.

Vārds miskaste ir no vācu valodas aizgūts vārds, kura pamatā ir vārds Mist – ‘mēsli’. Vārds lietots, lai apzīmētu atkritumu spaini, kasti, konteineru, urnu, – atkarībā no tvertnes lieluma. Miskaste ir sarunvalodas vārds.

Ieteicamākais atvasinājums ir sorosieši, tas ir pareizi darināts un norāda, ka šādi nosauktajām personām ir saistība ar Dž. Sorosu.

Iespējams arī sinonīmisks darinājums sorosists (te gan jāpadomā par labskaņu, jo veidojas vārdu spēle – soro-sists). Autori, izvēloties dažādus atvasinājuma variantus, parāda atšķirīgu emocionālu attieksmi pret šo personu grupu. Visi minētie vārdi darināti, īpašvārdam Soross pievienojot kādu izskaņu. No valodas viedokļa katrai no šīm izskaņām ir sava specifiska nozīme, kas atvasinājumam piešķir konkrētu nozīmes niansi. Latviešu cilmes izskaņa -ietis tradicionāli liecina par piederību pie kāda kolektīva vai virziena, piemēram, „Dinamo” – dinamietis, Kants – kantietis. Latviešu cilmes izskaņa -ēns tradicionāli norāda uz nepieaugušām personām – skolēns, atvasinājumiem ar šo izskaņu var būt arī deminutīva raksturs – meitēns, dēlēns. Reizumis šo izskaņu lieto, lai apzīmētu arī radniecību – brālēns. Citvalodu cilmes izskaņa -īds norāda uz to, kam piemīt noteiktas pazīmes noteiktā grupā, piemēram, invalīds. Citvalodu cilmes izskaņu -ists lieto, lai nosauktu kādu nozares speciālistu vai kāda virziena pārstāvi, piemēram, rainists, humānists. Citvalodu cilmes izskaņa -īts parasti norāda uz minerāliem, ķīmiskām vielām, iekaisumiem vai darījumdarbības procesiem, piemēram, dinamīts, bronhīts, tranzīts.

Tā pamatā ir sievietes priekšvārds Austra, kas cēlies no sugasvārda austra ar nozīmi 'ausma'.

Vārds ausma nozīmē 'pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē. Rīta blāzma. Spožums, blāzmojums (saulei lecot)'. Uzskata, ka ausma ir Raiņa darināts jaunvārds.
Sinonīmam austra piemīt poētiska stilistiskā nokrāsa. Tā pamatā ir darbības vārds aust. Tās pašas cilmes vārdi ir Auseklis, Austriņš, austrumi.