Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Sengrieķu personvārda Δαμοκλής pareizā atveide ir Dāmokls.

Latviešu valodā vītināts cūkgaļas veltnis saucams pančeta.

Abas konstrukcijas ir pareizas.

Ja sakām, ka nākam no mājām, tad saprotams, ka nākam no sava mājokļa. Šī prievārdiskā savienojuma pamatā ir prievārds no ar vārdu mājas dsk. datīvā. Ja (iz)nākam no mājas, tātad (iz)nākam no kādas ēkas. Šajā gadījumā prievārds no tiek lietots ar lietvārdu ģenitīvā. Runājot par savām mājām, ierasts un loģisks ir vārda mājas ‘mājokļa’, nevis māja ‘ēkas’ izmantojums.

Vārdi pareizi rakstāmi Buratīno un Čipolīno – ar garo patskani -ī.

Itāļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts, ka oriģinālvalodā patskaņu kvantitāte netiek apzīmēta. Garš patskanis a, e, i, o (ja tas neatrodas vārda pirmajā zilbē) lietojams latviešu valodā atdarinātajos itāļu īpašvārdos līdzskaņu l, m, n, r priekšā vairākās vārdu izskaņās, tajā skaitā arī -īno, piemēram, Antonīno, tātad arī Buratīno, Čipolīno. Tā kā krievu valodā nav garumzīmju, savulaik krievu valodas ietekmē tulkotajā literatūrā itāļu vārdus, t.sk. Buratino un Čipolino, rakstīja bez garumzīmēm. Mūsdienās šāda  prakse nav atbalstāma.