Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Nosaukums rakstāms šādi: Gaujas Nacionālais parks.

Vairākvārdu nosaukumos, kuros ir vārds centrālais, nacionālais, olimpiskais, pasaules, republikas, starptautiskais, tautas, valsts ar lielo sākumburtu raksta pirmo vārdu aiz īpašvārda (personvārda vai vietvārda), piemēram, Rīgas Centrālā bibliotēka, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Ventspils Olimpiskais centrs, Rēzeknes Tautas teātris, Latvijas Valsts standarts.
Tātad šāds princips ievērojams arī nacionālo parku nosaukumu pareizrakstībā: Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Tingvetlira Nacionālais parks u. c.

Debesīs lirina cīrulis.
 

Lirināt (arī ļirināt) nozīmē 'radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas’. Janīna Kursīte raksta, ka ļirināt vai lirināt 'saka par cīruļa vai cita dziedātājputna balsi, dažkārt arī par cilvēka sajūsmīgu valodu’.

Pārnestā nozīmē lirināšanu attiecina arī uz citām augstām, arī čīkstošām skaņām, piemēram, dziedāja ragu slieces, lirināja ratu riteņi (S. Kaldupe).

 

Sarunvalodā vārdu ļirināt nievājoši lieto ar nozīmi ‘radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus)’, piemēram, Ko tu vienmēr tā paklusu ļirini? Izloksnēs tas sastopams ar nozīmi ‘neskaidri, nesaprotami runāt’.

Pareizi ir ārkārtējā situācija.

Vārds ārkārtas pamata nozīmē ir ‘tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības’. Piemēram, darbā var būt ārkārtas sapulce (tā notiek ārpus ierastā sapulču laika), lidmašīna var veikt ārkārtas nosēšanos (ne tajā laikā, kad paredzēts grafikā).
Savukārt ārkārtējs pamatā nozīmē ‘pilnīgi neparasts, negaidīts’; arī ‘vēl nepiedzīvots’. Piemēram, pēkšņa politiķu interese par tautu pirmsvēlēšanu laikā nav nekas ārkārtējs, reģionā izsludināts 6 mēnešu ārkārtējais stāvoklis.
Tiesa, reizumis šos vārdus lieto kā sinonīmus (tostarp arī terminoloģijā), taču, runājot, piemēram, par situāciju, kad vīrusa izplatīšanās dēļ valstī ir neparasta, negaidīta situācija, mēs ieteiktu lietot vārdu ārkārtējs, kā tas darīts arī likumā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ” (likums pieņemts jau 2013. gadā) un Ministru kabineta rīkojumā  „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Priekšvārdu pamatā ir grieķu priekšvārds Georgios, kas cēlies no grieķu vārda georgos ar nozīmi ‘zemkopis’.
Georgi, Jurģi un Juri vārda dienu svin 23. aprīlī. Šajā dienā neiekļauto vārdu vidū arī ir vairāki priekšvārdi, kuru izcelsme ir līdzīga:
Džordžs, Georgijs, Irži, Jurands, Juranta, Jureks, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs.   

Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)