Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Šajā kontekstā vārds kolapss lietots pārnestā nozīmē – ‘vājums’, reizēm arī ‘sabrukums’ (pēdējā, iespējams, angļu valodas ietekmē).

Vārds kolapss ir gan medicīnas, gan astronomijas termins, un tam piemīt vairākas nozīmes.
‘1. Piepešs sirds un asinsvadu vājums.’
‘2. Ārkārtīga fiziska nespēka stāvoklis.’
‘3. Gaisu saturoša orgāna sienu saplakšana.’
‘4. Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē.’

Pārnestā nozīmē kolapss pēdējos gados attiecināts uz medicīnas sistēmu, kura pārslogota pandēmijas dēļ. Medicīnas jomas speciālisti uzsver, ka kolapss ir tikai īslaicīgs vājums.
Savukārt vispārlietojamā leksikā angļu valodas vārds collapse latviešu valodā nozīmē ‘sabrukums’, tāpēc, iespējams, kolapss nereti lietots tieši ar sabrukuma nozīmi.

Latviešu literārās valodas tradicionālā norma nosaka adverbiālā ģenitīva lietojumu ar darbības vārdu nebūt, trūkt, netrūkt, vajadzēt, pietikt, nepietikt personu formām. Mūsdienu literārajā valodā šī norma parasti tiek ievērota saistījumā ar darbības vārdiem nebūt, trūkt, netrūkt, pietikt, nepietikt:
zirgam nav naudas;
mums trūkst draugu;
viņiem pietiek izklaižu.
Savukārt ar darbības vārdiem vajadzēt, nevajadzēt mūsdienu valodā ģenitīvu bieži ir aizstājis akuzatīvs. No valodas normas viedokļa ar šiem darbības vārdiem iespējams lietot gan ģenitīvu, gan akuzatīvu:
man vajag naudas un man vajag naudu;
Kārlim nevajag naža un Kārlim nevajag nazi.

Valsts, pilsētas, arī dzimtas oficiālā emblēma ir ģerbonis. Uzskata, ka vārdu darinājis Juris Alunāns pēc krievu герб parauga. Kļūdainais rakstījums ar garo patskani ir visai izplatīts valodas praksē, taču pēc pareizrakstības normām vārds rakstāms ar īso patskani e – ģerbonis:
Latvijas valsts ģerbonis;
dzimtas ģerbonis;
Liepājas pilsētas ģerbonis.