Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Šādi vārdu savienojami ir pieļaujami vārda produkts daudznozīmības dēļ, taču tik plašs to lietojums latviešu valodā nav vēlams.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārds produkts skaidrots šādi: 1. ‘priekšmets, viela, ko iegūst cilvēka darba rezultātā’; 2. ‘uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai. Izstrādājums, kas sagatavots ēšanai’; 3. ķīm. ‘viela, savienojums, kas veidojas no citām vielām, savienojumiem’; 4. ‘apstākļu, vides iedarbības rezultāts; rezultāts, sekas (garīgai darbībai)’.
 „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” vārdam fiksētas četras dažādas nozīmes: 1. ’cilvēka darbības vielisks vai nemateriāls rezultāts (piemēram, kāds priekšmets, pakalpojums, zinātnisks atklājums, ideja); 2. ‘viela, ko ķīmiski iegūst no citām vielām’; 3. ‘kādu apstākļu, vides ietekmes sekas, rezultāts’; 4. ‘pārtikā lietojamie izstrādājumi un preces’.
Arī terminā nacionālais kopprodukts ir lietots vārds produkts. Vārdnīcu skaidrojumi liecina, ka vārdam ir ļoti plašs lietojums, nav arī noliedzams, ka tas ir kļuvis par modes vārdu – klišeju, kad teju viss tiek dēvēts par produktu, līdzīgi tiek lietoti arī vārdi projekts, formāts, vīzija, filozofija u. c. Valodniece R. Veidemane par šādiem vārdiem saka: „Vārdam ir piešķirta ļoti plaša nozīme, ka patiesībā tas kļūst tukšs, jo laupa valodai spēju diferencēt dažādus jēdzienus. [..] Turklāt, uzsūcot sevī dažādas atšķirīgas nozīmes, tādi vārdi izstumj no aprites citus vārdus.” Valsts valodas centra direktors profesors Dr. habil. med. M. Baltiņš par vārda produkts lietojumu raksta: „[..] līdz šim termins produkts lietots pārtikas nozarē un terminā nacionālais kopprodukts, citos gadījumos no tā izvairoties, šis princips ievērots arī Eiropas Savienības materiālu tulkojumos. Termins produkts ir vietā abstraktā nozīmē, nevis runājot par konkrētām lietām.”

Vārds ēcis ir viens no vārdu kadiķis, paeglis sinonīmiem.

Vārds ēcis (arī ērcis) ir apvidvārds, kuram ir divas nozīmes:
'kadiķis, paeglis' – mēs iestādījām vairākus ēčus;
'strīdīgs cilvēks' – šis apmeklētājs ir īsts ēcis.

Vārdu kadiķis un paeglis sinonīmu rindā ir vairāki apvidvārdi:
ēcis, ērcesis, ērcis, ērķis, paegle.

No latviešu literārās valodas viedokļa vārdkopa izglītojoša lekcija ir pareiza un lietojama.

Lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabi veido no pārejoša vai nepārejoša darbības vārda tagadnes celma, un šāds divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. J. Endzelīna un K. Mīlenbaha „Latviešu gramatikā” (1907) norādīts, ka šie divdabji veidojami pārsvarā no nepārejošiem verbiem, bet no pārejošiem verbiem tie tautas valodā ļoti reti sastopami. Taču mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabju formu veidošanā pārejamības un nepārejamības dēļ vairs nepastāv.

Pareizi ir abi vārdi: licence ir atļauja darboties, bet sertifikāts – apliecinājums kaut kam.

Licence – 1. ‘valsts institūciju izdota atļauja uzsākt kādu nodarbošanos, piemēram, tirgoties ar noteiktām precēm, ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm preces’; 2. ‘dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu’; 3. ‘dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt’.
Sertifikāts – 1. ‘valsts aizņēmuma zīme’; 2. ‘rakstisks apliecinājums par piešķirtām pilnvarām, kvalifikāciju, iegūto izglītību, tehnikas (lidmašīnas, kuģa u. c.) derīguma ekspluatācijai, pārtikas produktu un ārstniecības preparātu kvalitāti u. c.’; 3. ‘dokuments, kas apliecina dārgmetāla raudzi’.

Viena no vārda atzīmēt nozīmēm ir ‘svinēt’, tāpēc vārdu atzīmēt ar šo nozīmi var lietot latviešu literārājā valodā.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” minētas šādas vārda atzīmēt nozīmes: 1. ‘pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu)’; ierakstīt; reģistrēt; grafiski (ko) attēlot, fiksēt vai (uz ko) norādīt; iezīmēt (ar kādu zīmi)’; 2. ‘konstatējot (ko), norādīt, vērst uzmanību (uz to); arī minēt’; 3. ‘minēt, izcelt (piemēram, kāda nopelnus)’; 4. ‘svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu)’.
Līdzīgas vārda nozīmes norādītas arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”: 1. ‘īsi pierakstīt; ierakstīt, reģistrēt; attēlot; iezīmēt (ar zīmi)’; 2. ‘minēt, norādīt (runā, rakstos); izcelt, novērtēt’; 3. ‘svinēt’.