Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir Klīo.

Sengrieķu mitoloģijas mūzas vārda rakstība Klīo (gr. Kleiō) ir pareizs un precīzs izrunas atveidojums. Tā kā divskaņi grieķu valodā sāka izzust jau ap 2. gs. p. m. ē, pēc tam šī vārda izrunā nostiprinājās garais -ī-. Šāda forma jau ir minēta „Latvijas padomju enciklopēdijā” un „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” – tātad rakstība un izruna Klīo uzskatāma par tradīciju.

• Latvijas padomju enciklopēdija. 10₂ sēj. Galv. red. P. Jērāns. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 291. lpp.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 360. lpp.

Šķirot laulību, lietuviešu tautības sievietes var atgūt savu pirmslaulības uzvārdu.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā”  ir norādīts, ka „lietuviešu tautības Latvijas iedzīvotājas var izmantot tiesības pēc laulībām saglabāt pirmslaulības uzvārdu vai atjaunot to pēc laulību šķiršanas. Tādā gadījumā šīs personas uzvārds beidzas ar attiecīgo neprecētas lietuviešu sievietes uzvārda izskaņu, piemēram, Aleknaite, Jucīte, Butkute.”

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”, 81. punkts.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 85. lpp.

• Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Rozenvalde. Rīga : Nordik, 2004, 114. lpp.

• Sporta vārdnīca: latviešu-krievu = Спортивный словарь: русско-латышский. Sast. U. Švinks. Rīga : N.I.M.S., 2002, 80. lpp.