Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram no tiem ir atšķirīga nozīme un vārdšķira.

Terminālis – ‘īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta vieta (galvenokārt, konteineru pārkraušanai ostās)’.
Termināls – ‘beigu, gala; ar robežu vai galējo pakāpi saistīts’.
Terminālis (piemēram, Vecmīlgrāvja terminālis, ostas terminālis) ir lietvārds, bet termināls – īpašības vārds (piemēram, termināls (gala) punkts, termināla (gala) stacija, termināls stāvoklis).
Sākotnēji vārds termināls ienāca latviešu valodā kā īpašības vārds, tāpēc, kad to sāka lietot kā lietvārdu, attiecinot uz gala staciju, LZA Terminoloģijas komisija šo lietvārdu apstiprināja ar galotni -is – terminālis.

Abas konstrukcijas ir pareizas.

Ja sakām, ka nākam no mājām, tad saprotams, ka nākam no sava mājokļa. Šī prievārdiskā savienojuma pamatā ir prievārds no ar vārdu mājas dsk. datīvā. Ja (iz)nākam no mājas, tātad (iz)nākam no kādas ēkas. Šajā gadījumā prievārds no tiek lietots ar lietvārdu ģenitīvā. Runājot par savām mājām, ierasts un loģisks ir vārda mājas ‘mājokļa’, nevis māja ‘ēkas’ izmantojums.

Visi nosaukumi ir pareizi, taču katram vārdam ir nozīmes nianse.

Vārda forma semantika konkrētajā nozīmē ir ‘noteikts paraugs’. Piemēram, protokola forma, biļetena forma.
Vārda veidlapa nozīme ir ‘noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām’. Piemēram, standartizēta veidlapa, tabulas veidlapa.
Vārda kartīte semantika konkrētajā nozīmē ir ‘neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)’. Piemēram, kataloga kartīte, kartotēkas kartīte.
Tātad jebkura noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu ir veidlapa (veidlapa ir virsjēdziens visiem minētajiem veidiem), savukārt par kartīti dēvējama noteiktas ārējas formas veidlapa. Forma ir noteikta parauga veidlapa, kam parasti raksturīgs specifisks teksts, specifiski jautājumi.

Latviešu valodā cieņas un godājuma izteikšanai vienlīdz lietojamas abas divdabju formas – gan godājamais, gan godātais.

Tomēr nelielu nozīmes niansi var izšķirt: tagadnes divdabja formu (ciešamās kārtas tagadnes divdabis), proti, godājamais, vairāk lieto, uzrunājot pazīstamāku personu (arī bez tiešas personiskās pazīšanās); savukārt ar pagātnes divdabja formu (ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar noteikto galotni), proti, godātais, uzrunā tālāku, svešāku, kaut arī ne mazāk godājamu personu.

Pareizā atbilde: kaskādveida avārija (vārds apzīmētāja funkcijā) un avārija ir kaskādveidīga (vārds izteicēja funkcijā).

Saliktenis kaskādavārija, arī kaskādes avārija nozīmē, ka tā ir pašas kaskādes avārija, kas nav loģiski, taču kaskādveida avārija nozīmē, ka avārijai ir kaskādes forma, tāpēc šādas formas avārijas apzīmēšanai ieteicams lietot terminu kaskādveida avārija.
Kā norādīts latviešu valodas gramatikās, apzīmētāja funkcijā ir jālieto vārds ar fināli -veida, piemēram, kaskādveida, gredzenveida, pakavveida, bet izteicēja funkcijā – atvasinājums ar fināli -veidīgs: kaskādveidīgs, gredzenveidīgs. Piemērs: ir notikusi kaskādveida avārija, bet avārija bija kaskādveidīga.