Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā jāveido uzrunas forma no personvārdiem Gints, Inguss, Juris, Ingus, Elīna, Skaidrīte?

vokatīvs ir vienāds ar nominatīvu draugs!, dēls!, sniegs!;

vokatīvs ir bez galotnes:

lietvārdiem ar izskaņu -ājs, -tājs, -ējs, -nieks, -ums, -ēns, -iņš: skolotāj! kalēj! skolniek! kaķēn! bērniņ!,
dažiem citiem lietvārdiem: ābol!, ozol!, zēn!. Dažiem lietvārdiem vokatīvā iespējamas paralēlformas: tēvs! // tēv!,

vokatīvs ir bez galotnes visiem īpašvārdiem: Kaspar! Gint! Robert Janson!.

lietvārdiem ar galotni -is vokatīvā ir galotne -i: kaķi!, gulbi!, Andri! (formāli tas sakrīt ar akuzatīvu);
lietvārdiem ar galotni -s vokatīvs ir vai nu vienāds ar nominatīvu, vai bezgalotnes forma: akmens! // akmen!, rudens! // ruden!. Lietvārda suns vokatīva forma sakrīt ar nominatīvu: suns!;
deminutīviem ar izskaņu -ītis ir bezgalotnes formas: kaķīt!, gulbīt!, Kārlīt!;
dažiem lietvārdiem iespējamas paralēlformas: brāli! // brāl!, tēti! // tēt!, Pēter! // Pēteri!.

vokatīvā ir galotne -u: Edžu! Miku! lietu!.

4. un 5. deklinācijas lietvārdiem:

vokatīvs parasti sakrīt ar nominatīvu: Laura!, liepa!, puika!, zeme!, Liene!;
lietvārdiem ar izskaņām -iņa, -īte ir bezgalotnes forma: māsiņ!, Lauriņ!, saulīt!, Dacīt! ;
dažiem lietvārdiem vokatīvā iespējamas paralēlformas: māsa! // mās!, meita! // meit!, Līvija! // Līvij!, Elīna! // Elīn!, Kristīne! // Kristīn!, Skaidrīte! // Skaidrīt!.

6. deklinācijas lietvārdiem:

vokatīvs parasti sakrīt ar nominatīvu: sirds!, klints!. Tas attiecas arī uz personvārdiem, t.i., uzvārdiem.

Pareizi ir: Lūdzu, atslābstiet un nomierinieties!

Lai norādītu, ka darbības vārda izteiktā darbība reāli notiek, ir notikusi vai notiks, lietojam īstenības izteiksmi. Daudzskaitļa otrās personas galotnes īstenības izteiksmes formā ir -at, -aties, -āt, -āties, piemēram: jūs atslābstat, jūs kustaties, jūs lasāt, jūs nomierināties. Izsakot aicinājumu, mudinājumu, lūgumu, lietojam darbības vārdu pavēles izteiksmes formā. Daudzskaitļa otrās personas pavēles izteiksmes formu veido, īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes otrās personas celmam pievienojot galotni -iet, -ieties, piemēram: atslābst-i – atslābst-iet, kust-ies – kust-ieties, las-i – las-iet, nomierin-ies – nomierin-ieties!

Pareizi ir abējādi: man liekas, ka šodien būs jauks laiks un man šķiet, ka šodien būs jauks laiks.

Vārds likties ir daudznozīmīgs. Likties piemīt nozīme 'gulties', piemēram, es liekos uz dīvāna; 'strauji gāzties, mesties', piemēram, viņš likās uz ledus un sasitās.

Vārdam piemīt arī pavisam citas nozīmes, piemēram: 'radīt priekšstatu, ka piemīt kāda īpašība, pazīme', piemēram, viņš liekas dusmīgs. Tikai 3. personas formā liekas lieto ar nozīmi 'rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam', piemēram, mums liekas, viņi nebrauks šurp. Tāpat to šādā formā lieto modāla vārda nozīmē, piešķirot izteikumam šķietamības nokrāsu, piemēram, Jānis, liekas, bija ieradies jau vakar. Šajās nozīmēs vārdi likties un šķist ir sinonīmi:
Marta liekas priecīga un Marta šķiet priecīga;
man liekas, Gunta drīz būs klāt un man šķiet, Gunta drīz būs klāt;
Jānis, liekas, visu labi saprata un Jānis, šķiet, visu labi saprata.

Pareizi ir: līdz maratonam ir palicis mazāk nekā mēnesis.

Salīdzinājuma partikulas kā un nekā lieto salīdzinājuma konstrukcijās, kur salīdzināmajā daļā ir īpašības vārda (liels, mazs), lokāmā divdabja (izglītots, radošs) vai apstākļa vārda (daudz, maz) pārākā pakāpe (lielāks, radošāks, vairāk).
Partikulu kā un nekā lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Partikulu nekā lieto, ja salīdzinājuma konstrukcijā ir nenoliegta darbības vārda forma:
es gatavoju labāk nekā tu;
Jānim ir vairāk pastmarku nekā Andrim;
Inga spēlē sliktāk nekā Guna.
Savukārt partikulu kā lieto, ja salīdzinājuma konstrukcijā ir kāds noliegums, proti, noliegta darbības vārda forma vai nolieguma partikula ne:
es negatavoju labāk kā tu;
Jānim nav vairāk pastmarku kā Andrim;
Inga spēlē ne sliktāk kā Guna.

Jā, mēs drīkstam apsveikt ar kādu notikumu.

Latviešu valodā aiz vārda apsveikt (reizēm arī sveikt) parasti lietojams lokatīvs: apsveikt dzimšanas dienā; apsveikt Lieldienās utt. Sveicot svētkos, nav vēlams lietot prievārdu ar, tātad aplami būtu teikt: apsveikt ar dzimšanas dienu; apsveikt ar Lieldienām.
Ja mēs kādu sveicam nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, drīkstam lietot arī konstrukciju ar prievārdu ar: apsveikt ar meitiņas piedzimšanu; apsveikt ar skolas beigšanu; sveikt prezidentu ar stāšanos amatā u.tml.
Reizumis prievārdiskās konstrukcijas vietā var lietot arī konstrukciju ar nelokāmo divdabi: sveicam prezidentu, stājoties amatā; apsveicam, skolu pabeidzot. Šajos izteikumos ir absolūtā datīva konstrukcijas – divdabja teiciena paveids, kuru veido nelokāmais divdabis ar -ot, -oties un ar kuru izteiktajai darbībai ir savs patstāvīgs, no teikuma galvenās darbības otršķirīgs rādītājs. Absolūtā datīva kontrukciju darītājs ir izteikts ar datīva locījuma vārdformu, taču dažkārt darbības veicēju var arī neminēt, ja tas saprotams no konteksta un situācijas, proti: sveicam prezidentu, [viņam] stājoties amatā; apsveicam, [tev] skolu pabeidzot.