Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 79., 82. lpp.

Pareizi ir abi varianti, taču precīzāks ir vārda klikšķināt lietojums.

Klikšķināt – ‘panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ’. Piemēram, klikšķināt durvju rokturi. Spiest – ‘iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties’. Konsultējoties ar datorspeciālistiem, noskaidrots, ka populārāks un precīzāks ir tieši vārda klikšķināt lietojums, turklāt, veicot ar datorpeli dažādas funkcijas, ir ļoti liela nozīme, vai lieto vienu klikšķi vai dubultklikšķi. Patiesībai neatbilst arī uzskats, ka labskanīguma dēļ vārdus, kuros ir latviešu valodai tik raksturīgie līdzskaņi š, ķ, č, ž un to kombinācijas, pēc iespējas ieteicams aizstāt ar citiem vārdiem.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 265. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 111. lpp.

Ieteicamie vārdi ir velce vai trēns.

Velce – ‘dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns’. Piemēram, kāzu kleita ar trīs metrus garu velci. Trēns (no franču traîne) – ‘tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums līdz zemei vai tā, ka tas slīd pa zemi’. Piemēram, līgavas kleitas trēns.   Šlepe sar. – ‘dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce’. Piemēram, gara šlepe. Kāzu kleita ar šlepi. Vārdnīcas piedāvā vāciskās cilmes sarunvalodas vārda šlepe vietā lietot mazāk zināmos sinonīmus velce vai trēns.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 385. lpp.

Pareizi ir abi varianti. Vārdi žāvēt un kaltēt ir sinonīmi.

Žāvēt – ‘ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī kaltēt’. Piemēram, žāvēti āboli, žāvētas sēnes, žāvētas aprikozes. Kaltēt – ‘ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu’. Piemēram, kaltēti augļi. Kā liecina vārdnīcas skaidrojums, minētie vārdi ir sinonīmi.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 686. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 111. lpp.