Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir abi vārdi, tikai tiem ir raksturīgas nelielas nozīmes nianses.

Zālājs – ‘ar zālaugiem aizņemta platība; arī zālaugu kopums kādā platībā’. Piemēram, dabisks zālājs. Sēts zālājs. Ilggadīgie zālāji; (lauks.) – ‘kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.’ Zāliens – ‘īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals’.Piemēram, pie mājas parasti ierīko zālienu.

Vārdam vīza ir divas nozīmes: 1. ‘dokumenta uzraksts, kas apstiprina tā patiesumu, piešķir tam spēku vai nosaka tā turpmāku virzību’; 2. ‘atzīme pasē, ka atļauts iebraukt valstī, no tās izbraukt vai to šķērsot’.

Pareizi ir abi vārdi.

Ārkārtas – ‘tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam’. Piemēram, ārkārtas sēde, ārkārtas kongress vai sapulce.
Ārkārtējs – ‘pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts, vēl nebijis, nepiedzīvots’. Piemēram, ārkārtējs gadījums vai notikums.

Pareizi ir abi varianti, to vienīgā jēdzieniskā atšķirība ir bojājuma pakāpe.

Vārds bojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda bojāt un kura nozīme ir ‘padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu’, savukārt vārds iebojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda iebojāt un kura nozīme ir ‘mazliet, arī vietumis sabojāt’.

Abi varianti ir literāri pareizi, taču jāievēro to atšķirīgā nozīme.

Atšķirībā [no] – ‘norāda, ka (kas) ir atšķirīgs’. Piemēram, atšķirībā no zirnekļiem skorpioni nekož, bet dzeļ.
Atkarībā no (kā) – ‘saskaņā (ar ko), ievērojot (ko)’. Piemēram, rīkoties atkarībā no apstākļiem.
Nav vēlams verba atkarāties lietojums nozīmē ‘būt atkarīgam (no kā)’, piemēram, viss atkarājas no apstākļiem.
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir minēts arī lietvārda lokatīvs atkarā – ‘ievērojot (ko), saskaņā (ar ko); atkarībā’.