Valodas konsultācijas

Kā dēvējami Brocēnu iedzīvotāji?

Jautājums

Kā dēvējami Brocēnu iedzīvotāji?

Atbilde

Brocēnu iedzīvotāji ir brocenieki.

Jautājumu par Brocēnu pilsētas un tās iedzīvotāju nosaukumu 2019. gada 6. februāra sēdē izskatīja VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija un secināja, ka vēsturiski pareizāks rakstījums ar īsu -e- šā vietvārda izskaņā: Broceni.
Šāds rakstījums fiksēts Jura Plāķa Kurzemes vietvārdu krājumā, Vallijas Dambes darbā „Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi”, kā arī O. Buša un L. Balodes darbā „No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca”.
Tādēļ šīs pilsētas iedzīvotāju nosaukums attiecīgi atvasināms kā brocenieki, nevis brocēnieki.

Avoti

Dambe, V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Rīga : Zinātne, 1990, 28. lpp.
Balode, L., Bušs, O. No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015, 73.–75. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Tautību un personu grupu nosaukumi

22,1 miljons zvaigžņu vai 22,1 miljoni zvaigžņu?

Jautājums

22,1 miljons zvaigžņu vai 22,1 miljoni zvaigžņu?

Atbilde

22,1 miljons zvaigžņu.

Decimāldaļskaitļu nosaukumos loka tikai pēdējo vārdu, ja tas ir pamata skaitļa vārds viens, viena līdz deviņi, deviņas. Decimāldaļskaitļa pēdējais vārds saskaņojams ar lietvārda locījumu, piemēram, vārdkopa 4,57 m lokāma šādi:

N
Ģ
D
A
I
L
V

četri, komats, piecdesmit septiņi metri
četri, komats, piecdesmit septiņu metru
četri, komats, piecdesmit septiņiem metriem
četri, komats, piecdesmit septiņus metrus
ar četri, komats, piecdesmit septiņiem metriem
četri, komats, piecdesmit septiņos metros
četri, komats, piecdesmit septiņi metri!

Avoti

Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 116. lpp.
Smiltniece, G. Skaitļa vārds (numerālis). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 424. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Locīšana Decimāldaļas skaitļa vārdi Komats Pareizrakstība Locījumi

Iesniegto vārdu skaitu lēš ap tūkstoti – ko nozīmē vārds lēst?

Jautājums

Iesniegto vārdu skaitu lēš ap tūkstoti – ko nozīmē vārds lēst?

Atbilde

Vārda lēst pamatnozīme ir ‘rēķināt’.

Vārds lēst ar nozīmi ‘rēķināt’ atrodams vārdnīcās jau kopš 18.gadsimta. Mūsdienu valodas praksē, sevišķi publicistikā, pēdējās desmitgadēs lēst kļuvis par tādu kā modes vārdu, un tā nozīme ir paplašinājusies, piemēram:
‘iepriekš spriest, domāt, paredzēt’ – lēš, ka nākamais gads būs ļoti veiksmīgs;
‘plānojot, paredzot censties atrast skaitlisko vērtību’ – lēšams, ka saslimušo skaits būs lielāks nekā pērn; eksperti lēš, ka izmaksas būs ap pieciem tūkstošiem;
‘uzskatīt, minēt’ – kaimiņi lēš, ka izturēt kļuvis par grūtu, tāpēc viņa aizgājusi.

Tiesa gan, lēst lietojums kontekstā būtu jāizvērtē, jo nereti iespējams izvēlēties precīzāku, iederīgāku vārdu. Samudžinātās lēst nozīmes tekstu var padarīt grūti uztveramu.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 651. lpp.
Pūtele, I. Vārda lēst ceļi valodas līkločos. Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstu krājums. Nr. 20 (1). Atb. red. Gunta Smiltniece. Liepāja : LiePA, 2016, 163.–172. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: lēst

:) :D

– kā latviešu valodā sauc šīs zīmes?

Jautājums

:) :D

– kā latviešu valodā sauc šīs zīmes?

Atbilde

Šīs ir emocijzīmes.

Elektroniskās saziņas procesā emociju izpausmei izmantotās rakstzīmes, rakstzīmju grupējumus vai stilizētus grafiskus attēlus angļu valodas ietekmē latviešu sarunvalodā mēdz dēvēt par emodži (pēc angļu vārda emoji, kas aizgūts no japāņu valodas), reizēm arī par sejiņām, smailijiem vai reakcijām. Sastopams arī vārds emotikoni. Literārajā valodā tās saucamas par emocijzīmēm.
Šādu apzīmējumu atbalstījusi arī Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 214. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: emocijzīme
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: smailijs
Nacionālais terminoloģijas portāls: emoji

Lingvistiskās tēmas

Anglismi Termini Sugasvārdi Literārās sarunvalodas stils

Izstāde būs skatāma Jēkabpilī 11.–22. jūnijam vai 11.–22. jūnijā?

Jautājums

Izstāde būs skatāma Jēkabpilī 11.–22. jūnijam vai 11.–22. jūnijā?

Atbilde

Izstāde būs skatāma Jēkabpilī 11.–22. jūnijā.

Starp skaitļiem izlaista prievārda līdz vietā lieto vienotājdomuzīmi (domuzīmi bez atstarpēm abās pusēs):
Edmons de Gonkūrs (1822–1896);
komandā ir 7–9 gadus veci bērni.
Pierakstot datumus ar prievārdiem no un līdz, lietojams datīvs:
izstāde skatāma Jēkabilī no 11. līdz 22. jūnijam (piemērs tā arī lasāms: .. Jēkabpilī no vienpadsmitā līdz divdesmit otrajam jūnijam);
Pierakstot datumus ar vienotājdomuzīmi, lietojams lokatīvs:
izstāde skatāma Jēkabpilī 11.–22. jūnijā (piemērs lasāms: .. Jēkabpilī vienpadsmitajā līdz divdesmit otrajā jūnijā).
Jāpiebilst, ka prievārds no nav lietojams viens pats: ar prievārdu no allaž lietojams prievārds līdz.

Avoti

Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 90. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 217.–218. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 384.–385. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Datīvs Lokatīvs Vienotājdomuzīme Datuma pieraksts Datīvs Lokatīvs

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze