Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

A. Blinkena norāda: „Ja uz izlaiduma robežas citējamā tekstā nav pieturzīmju vai arī ja šīs pieturzīmes atmetums nepieļauj pārpratumus, izlaidumu parāda tikai divpunkte.”

Piemēram, .. slimnieks sapņo, ka .. dodas ezerā, bet kājas viņam neiegrimst ūdenī.
Ja izlaisto vārdu priekšā vai aiz tiem bijis komats, semikols, kols vai domuzīme, tad blakus divpunktei atstājama arī šī pieturzīme, kur tas nepieciešamas citētā teksta precīzākai izpratnei. Piemēram, Aiz j, r, ļ, ņ, ģ, ķ svelpenis pārvēršās par š .., bet ne visur aiz visām tām skaņām (M. Rudzīte).
Ja izlaistas citētā teikuma beigas un teikuma beigās bijusi jautājuma vai izsaukuma zīme, aiz divpunktes atstājama arī šī jautājuma vai izsaukuma zīme, kas norāda uz citētā teikuma modalitāti.
Piemēram, Pirtniece tūdaļ iekrita sarunā: „Vai, tas tik bija notikums! Klausieties..!” Un bija ko dzirdēt!

Komats nav vajadzīgs.

A. Blinkenas grāmatā „Latviešu interpunkcija” piemēros, kur tiešā runa beidzas ar daudzpunkti un tad seko piebilde, komats nav likts. Piemēram, „Sievietei ir pārāk īsi svārki…” komentē stiliste. Šādos gadījumos bez daudzpunktes nekāda papildu pieturzīme nav vajadzīga.

Komats saikļa gan – gan pirmās daļas priekšā divdabja teicienā ir liekams.

„Latviešu interpunkcijas” vecākajā izdevumā teikts, ka šādos gadījumos „pirmā saikļa komponenta priekšā komats divdabja teiciena atdalīšanai nav vajadzīgs, jo saiklis reizē funkcionē kā divdabja teiciena piesaistītājs un atdalītājs”, piemēram, Tādēļ koksnes taupīšanas princips jāievēro gan cērtot kokus cirsmās, gan kokapstrādes uzņēmumos, gan rūpējoties par kokmateriālu kalpošanas laika pagarināšanu.
Savukārt jaunākajā „Latviešu interpunkcijas” izdevumā norādīts: „Ja divdabja teicieni saistīti ar pāru saikļiem vai divkāršiem saikļiem nevis – bet, ne – bet gan, ne tikai – bet arī, vai nu – vai, gan – gan u. tml., komats divdabja teiciena atdalīšanai vajadzīgs arī saikļa pirmās daļas priekšā, jo saiklis reizē funkcionē kā divdabja teiciena piesaistītājs un atdalītājs. Piemēram, Karadienestā viņš aizgāja, nevis tikai pienākuma izpildīdams, bet viņš bēga (B. Saulītis); Dziediet, ne viņam aizejot, bet jums paliekot (I. Ziedonis).
Tas liecina, ka laika gaitā mainās ne tikai leksikas, bet arī pieturzīmju lietošanas norma.

Kā pareizi jālieto lielie sākumburti dzērienu nosaukumos Rīgas Šampanietis, Rīgas Šampanietis bruts un Rīgas melnais balzams?
Vai šie nosaukumi ir lokāmi?

Pareizi jāraksta Rīgas šampanietis, Rīgas šampanietis, bruts un Rīgas melnais balzams. Visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi.

No valodas viedokļa produkta nosaukumā Rīgas šampanietis vārds šampanietis nav rakstāms ar lielo burtu. Ja produkta nosaukums ir jāraksta vienā līnijā jeb secīgi, ieteicams aiz vārda šampanietis likt komatu – Rīgas šampanietis, bruts. Vārds bruts raksturo šampanieša veidu. Ja nosaukums grafiski ir izkārtots dažādās rindās, komats nav liekams. Turklāt no latviešu valodas viedokļa vārda bruts vietā tomēr būtu labāk rakstīt sausais – Rīgas sausais šampanietis.
Balzama nosaukumā arī nav pamata rakstīt vārdu melnais ar lielo sākumburtu. Nākamo vārdu aiz vietvārda trīs un vairākvārdu nosaukumos ar lielo sākumburtu raksta organizāciju un uzņēmumu nosaukumos, taču ne produktu nosaukumos. Tātad dzēriena nosaukums pareizi rakstāms Rīgas melnais balzams.
No valodas viedokļa visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi. Piemēram, Rīgas šampanietim pašlaik ir atlaide; Nopirku Rīgas melno balzamu ar upeņu garšu.

Decimālais atdalītājs latviešu valodā ir komats (piemēram, 550,75 g vai 25,10 EUR), nevis punkts.