Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārdi pērtiķis un mērkaķis nav sinonīmi.
 
Pērtiķis – ‘liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātes ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm’. Piemēram, Zooloģiskajā dārzā dzīvo vairāku sugu pērtiķi – gorillas, šimpanzes, orangutani.
Mērkaķis – ‘vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas)’. Piemēram, mērkaķu dzimta, mērkaķu ģints.
Latvijas Dabas muzeja vecākā antropoloģe A. Marnica paskaidroja, ka visi mērkaķi ir pērtiķi, taču ne visi pērtiķi ir mērkaķi (pēc dalījuma kārtās, dzimtās, ģintīs). Pērtiķi ir virsjēdziens (kārta ir plašāks jēdziens), mērkaķi – šaurāks, jo pieder pie mērkaķu ģints.

Latviešu valodā teicienu pīķa stunda var aizstāt ar vārdu sastrēgumstunda.

Sarunvalodā par pīķa stundu sauc īpašu sastrēgumlaiku, taču latviešu valodā vārdam pīķis šādas nozīmes nav.
Pīķis – 1. ‘duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens’; 2. ‘garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.)’; 3. ‘priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim)’; 4. ‘spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts’.
„Latviešu valodas slenga vārdnīcā” norādīts, ka par pīķi dažkārt dēvē piecnieku (kā atzīmi).
Vārdkopa pīķa stunda ir tiešs pārcēlums jeb kalks no krievu valodas часы пик (časi pik), kas nozīmē kādu īpašu aktivitāti, darbības kāpinājumu (virsotni), arī spriedzes laiku u. tml. Šī konstrukcija literārā latviešu valodā nebūtu vēlama, tamlīdzīgi neveikli piemēri ir pa lielam, uz doto brīdi, kā reiz, neko sev u. c.
Pīķa stundu varētu aizstāt ar salikteni sastrēgumstunda. Šis vārds ir iekļauts jau „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, kā arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.
Sastrēgumstunda – ‘laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus’. Piemēram, vakara, rīta sastrēgums.

Zīme & nozīmē ‘un’.

Atbildēt uz jautājumu, kāpēc lieto šo zīmi, nav iespējams. Tad būtu jāatbild, kāpēc daudzi latvieši vispār ir tik naski uz anglisko, anglismiem un, protams, arī angliskajiem saīsinājumiem.
Kurš atbildēs, kāpēc latviešu dziedātāji veido angliskus skatuves vārdus, īpašnieki – firmu nosaukumus? To nosaka laikmeta stils, mode, turklāt nav jau aizliegts to darīt. Reģistrējot uzņēmumu, nosaukumā jābūt latviešu vai latīņu alfabēta burtiem. Taču ļoti daudzi uzskata, ka tieši angliskais rakstības veids sekmē publicitāti arī ārpus Latvijas, turklāt netraucē ne valodai, ne konkrētajā gadījumā – grupu nosaukumiem.
Kad 20. gs. 90. gados strauji ienāca viss angliskais, tostarp arī saīsinājumi, starptautiskā zīme & kļuva visai izplatīta. Viens no uzņēmumiem, kas savu nosaukumu sāka šādi rakstīt, bija arī uzņēmējs R. Gerkens veikala nosaukumā „Gerkens & Co” (tulkojumā „Gerkens un kompānija”).

Atdalošā kociņa nosaukumam atbilst vārds starplika.

Starplika –  ‘priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste’.

Abus nosaukumus – gan Centrālāzija, gan Vidusāzija – var lietot paralēli.

Šo jautājumu komentē bijušais VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijas priekšsēdētājs O. Bušs: „Ar jēdzienu Vidusāzija saprot bijušās PSRS Vidusāzijas republikas (ieskaitot Kazahstānu, kas PSRS laikos tika parasti minēta atsevišķi), bet Centrālāzijā – papildus šīm – ietilpst arī dažas valstis uz dienvidiem no bijušās PSRS robežas, piemēram, Afganistāna.
Izmantojot nosaukumu Centrālāzija, attiecīgās teritorijas robežas nav tik skaidri noteiktas kā Vidusāzijas gadījumā.
Tā kā šie nosaukumi nav stingri definēti, abus apzīmējumus var lietot praktiski pamīšus (līdzīgi notiek arī ar Viduseiropu un Vidusameriku).”