Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir abi varianti – gan bohēmists, gan bohēmietis.

Lietvārdi ar izskaņu -ists apzīmē personas pēc to sociālā stāvokļa, attieksmes pret kādu sabiedriski ideoloģisku, zinātnes vai mākslas virzienu, pēc šo personu darbības vai profesijas u. tml. – piemēram, sambists, budists, studists, čekists, metālists, korists, adventists. Lietvārdi ar izskaņu -ietis nosauc personu atbilstoši cilmes vietai, dzīvesvietai, piederību pie kāda kolektīva, piemēram, vefietis, dinamietis, arī piederīgos kādam sabiedriski ideoloģiskam vai zinātniskam virzienam u. c. – ulmanietis, saskaņieši.

Pareizi ir Drēģera uzņēmums.

Otrās deklinācijas lietvārdiem, kas vienskaitļa nominatīvā beidzas ar galotni -is, vienskaitļa ģenitīvā raksturīga līdzskaņu mija, taču mīkstināto ŗ pašreizējā latviešu valodas oficiālajā rakstībā nelieto un literārajā izrunā tas sistēmas pēc ir gan ieteicams, bet nav obligāts. Tātad – pareizi būtu teikt Drēgeŗa vai Drēģera, bet rakstīt – Drēģera.

Ielas sākumgala vietā piemērotāks būtu ielas sākumposms, ielas sākumdaļa vai ielas sākums.

Vārdkopa ielas sākumgals ir neparasta. Lai gan no vārddarināšanas viedokļa saliktenis ir darināts pareizi (līdzīgi vārdi ar sākum- pirmajā daļā ir sākumburts, sākumdaļa, sākumposms, sākumpunkts, sākumstadija u. tml.), runājot par ielu, vārda sākumgals vietā piemērotāki būtu vārdi sākumposms, sākumdaļa vai sākums.

Vārds Tekla izrunājams ar šauro patskani e.

Personvārdos parasti lieto šauro patskani e, ē, piemēram, Ella, Elza, Helēna, Meta, Tekla, Velga, Velta, Veronika, Zelma, Zenta.

Ieteicami ir pašreiz lietotie vārdkopnosaukumi Latvijas nācija un Latvijas nācijas pārstāvis.

Nav nepieciešams lietot atsevišķa Latvijas nācijas pārstāvja nosaukšanai apzīmējumus latvijietis un latvzemnieks.